Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņa valsts bruņotie spēki ir gatavi jaunai "Kubas raķešu krīzei', ja ASV tādu vēlas, raksta "Al Jazeera".
Putina izteikumi seko viņa trešdienas uzrunai, kurā prezidents norādīja – ja ASV Eiropā izvietotu vidēja darbības rādiusa raķetes, Krievijai par mērķi kļūs ne tikai šīs valstis, bet arī pati ASV.
"Tie [saspīlējumi] nav iemesls, lai palielinātu konfrontāciju līdz Kubas raķešu krīzes līmenim sešdesmitajos gados. Katrā ziņā, tas nav tas, ko mēs gribam," izteicās Putins, piebilstot: "Ja kāds to vēlas, viņi ir laipni aicināti."
Putins klāstīja, ka Krievija varētu izvietot virsskaņas raķetes uz kuģiem un zemūdenēm, kas varētu atrasties ārpus ASV teritoriālajiem ūdeņiem, ja amerikāņi Eiropā izvietotu jaunus kodolieročus, ziņo "Al Jazeera".
Kubas raķešu krīze notika 1962. gadā, kad PSRS, atbildot uz ASV raķešu izvietošanu Turcijā, izvietoja ballistiskās raķetes sev sabiedrotajā Kubā. Šis Maskavas solis radīja vienu no lielākajiem saspīlējumiem Aukstā kara laikā un varēja novest pie kodolkara starp divām pasaules lielvarām.
Aizvadīto gadu laikā ASV un Krievijas attiecības ievērojami pasliktinājušās. Par pēdējo saspīlējuma iemeslu kļuva ASV lēmums pārtraukt savu dalību 1987. gadā parakstītajā INFT līgumā, kas paredzēja vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju. ASV Krieviju apsūdz šī līguma pārkāpšanā, bet Kremlis apsūdzības kategoriski noliedz. ASV aiziešana no INFT līguma radījusi bažas par jaunas bruņošanās sacensības sākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
