Meksikas kalnainajos un grūti pieejamajos tropu apgabalos pēdējo gadu laikā magoņu plantācijas pārņēmušas simtiem kvadrātkilometru. Lielais pieprasījums šo rūpalu nomaļā Meksikas dienvidu nostūrī padarījis par vadošo nozari, taču dažu gadu laikā audzētāju kļuvis tik daudz, ka no magoņu galviņām izgatavotās opija pastas cena nokritusi, padziļinot audzētāju izmisumu.
Turklāt nelegālā nozare, kas reģionā kļuvusi par vadošo, tagad tiek arī aktīvi apkarota ar armijas palīdzību, jau tā nabadzīgajiem iedzīvotājiem atņemot pēdējo iztikas avotu. Tikmēr mafijas karteļiem narkotiku tirgošana ik gadu ienes miljardus.
Ziņu aģentūras "Reuters" fotogrāfs Karloss Haso kādu laiku pavadījis džungļu klātajā Sierra Madre kalnu masīvā Gerrero štatā, iemūžinot tā iedzīvotāju ikdienu un armijas cīņu ar opija audzētājiem skaistās fotogrāfijās.
Tajās atklājas nabadzīgo zemnieku sūrā ikdiena, gādājot par magoņu laukiem, kuros iegūtās vielas vēlāk tiek pārstrādātas heroīnā, kā arī sintezētas citās narkotikās. Par spīti riskam, ka laukus var iznīcināt karavīri, magones ir viena no retajām kultūrām, kuras līdz šim garantēja drošus ienākumus, un daudzi šejienieši tās audzē jau vairākās paaudzēs.
Pēc īslaicīgas popularitātes un attiecīgi arī cenas pieauguma narkotiskā auga rentabilitāte dažu pēdējo gadu laikā atkal kritusies četras reizes. No ļoti liela daudzuma magoņu galviņu iegūtais kilograms opija pastas maksā vairs tikai 260 ASV dolārus, atzīmē Haso. Tomēr reģionā nabadzība ir tik spiedīga, ka zemniekiem izdevīgāk ir iegūt jebkādu cenu par izaudzētajām magonēm nekā no tām atteikties pavisam, un viņus nebiedē pat bargi sodi.
Armijas patruļas un magoņu lauku iznīcināšanas kampaņu aktivitāte pieaugusi līdz ar strauji augošo pārdozēšanas gadījumu skaitu kaimiņos esošajā ASV, kur nonāk lielākā daļa galaproduktu. ASV izsenis sadarbojas mafijas karteļu apkarošanā ar Meksikas tiesībsargājošajām institūcijām, un jaunākās kampaņas uzsāktas, ņemot vērā, ka dažu desmitgažu laikā narkotiku upuru skaits pieaudzis seškārtīgi.
Lai gan armija tiek iesaistīta magoņu plantāciju iznīcināšanā, Meksika paziņojusi, ka tās 2006. gadā uzsāktais vardarbīgais karš ar mafijas grupējumiem, kas prasījis desmitiem tūkstošus dzīvību, ir noslēdzies. Sākotnējais mērķis gan tā arī nav panākts.
Turpmāk Meksikas valdība sola galvenokārt koncentrēties uz nomaļu un trūcīgu kopienu, kādi ir arī Sierra Madres kalnu masīva iedzīvotāji, atbalstu, lai cīnītos ar cēloni nevis sekām, norāda "Reuters". Valdība izstrādājusi palīdzības programmas zemniekiem, piemēram, līdzfinansējot kukurūzas un citu graudaugu sēklas iegādi, lai palīdzētu tiem pārorientēties uz citu kultūru audzēšanu.
Par spīti labajiem nodomiem vietējie iedzīvotāji par valdības ierosinājumiem gan pagaidām esot skeptiski. Galvenokārt viņi uzsver nodoma trūkumus, piemēram, nerēķināšanos, ka kalnu plānā un akmeņainā augsne nav piemērota vairumam kultūraugu. Tajā teorētiski varētu audzēt mango un aprikožu kokus, tomēr tie sāktu ražot tikai pēc vairākiem gadiem, bet ceļu neesamība apgrūtinātu to nogādāšanu līdz pircējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
