Lietuvas priekšlikums par Astravjecas AES ir īstenojams, uzskata ministrs  (50)

Pēc viņa teiktā, tas ne tikai garantētu Lietuvai lielāku drošību, bet arī palīdzētu uzlabot attiecības ar kaimiņvalsti. Kā skaidrojis ministrs, premjera ideja balstās uz reālu precedentu, jo pati Baltkrievija pagājušajā gadsimtā apturēja atomelektrostacijas celtniecību Minskas tuvumā un pārbūvēja to par gāzes elektrostaciju.

Vaičūns pieļāvis, ka topošo spēkstaciju vēl varētu pārveidot, iekams tā tiek iedarbināta.

Viņš pieminējis Espo konvencijas dalībvalstu neseno atzinumu, ka AES būvlaukuma vieta izraudzīta, pārkāpjot šo ANO konvenciju, kura reglamentē ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, un norādījis, ka Lietuvai šo Espo lēmumu vajadzētu izmantot savā labā.

"Tiesisku instrumentu, kas ļautu piespiest Baltkrieviju neiedarbināt AES, faktiski nav. Ja spēkstacija tiktu iedarbināta, šis pārkāpums pavadītu Baltkrieviju visu AES pastāvēšanas ciklu. Tas nozīmē, ka šī elektrostacija aptumšotu Lietuvas un Baltkrievijas attiecības vismaz 60 gadus. (..) Tātad tas ir politisks priekšlikums, Baltkrievijai tiek piedāvāta iespēja pēdējā brīdī ķerties pie salmiņa un labi apdomāt, vai tā iet pareizā virzienā, vai tai ir vērts ieslīgt vēl dziļākā atkarībā no Krievijas," ministrs sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Vienlaikus viņš apliecinājis, ka Lietuva, kam jau no sākuma raisa nopietnas bažas Baltkrievijas izraudzītā būvlaukuma vieta netālu no Lietuvas robežas un Viļņas, joprojām neatkāpjas no savas agrākās nostājas.

"Runājot par konkrētiem tehniskajiem risinājumiem, pašā Baltkrievijā bija tāds gadījums - vēl 1983. gadā 25 kilometrus no Baltkrievijas galvaspilsētas robežas tika celta Minskas atomelektrostacija (..). Taču pēc Černobiļas katastrofas tika pārdomāts un AES tika pārveidota par termoelektrostaciju, kas darbināma ar gāzi. (..) Pašas Baltkrievijas gadījums parāda, ka tehniski tas nav neiespējami," stāstījis ministrs.

Vaičūns gan atzinis, ka Minskas AES būvdarbi tolaik bija ilguši četrus piecus gadus, tādēļ situācija nedaudz atšķiras no Astravjecas AES. "Bet pats princips (..) apliecina, ka tehniski tas nav neiespējami," viņš piebildis.

Pēc ministra sacītā, Lietuvas priekšlikums palīdzētu risināt svarīgāko problēmu - nepiemērotu būvlaukuma vietas izvēli. "Šo piedāvājumu var uzskatīt par veidu, kā Baltkrievijai pašai izlabot savu kļūdu. Ja elektrostaciju darbina ar gāzi, jautājums par vietas izvēli vairs nav aktuāls," viņš norādījis.

Skvernelis, kas maijā gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt uz prezidenta amatu, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar vēlētājiem, noslēpumaini izteicās, ka viņam esot "huligānisks plāns", kā piedāvāt baltkrieviem racionālu alternatīvu AES slēgšanai, bet neko sīkāk nepaskaidroja, taču pirmdien paziņoja ka ieteiks Baltkrievijai izmantot lielāko daļu topošās AES infrastruktūras, lai ierīkotu ar gāzi darbināmu elektrostaciju, un piedāvās Minskai sadarbību šai procesā.

Pēc viņa sacītā, ja Minska atteiktos no kodolspēkstacijas projekta, tad vairāk nekā 60% jau izveidotās Astravjecas AES infrastruktūras varētu tikt izmantota gāzes elektrostacijas izveidei, bet Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, kā arī gāzesvads starp Poliju un Lietuvu ļautu sadarboties ar Baltkrieviju, nodrošinot tai alternatīvas gāzes piegādes. Viņaprāt, šāds piedāvājums varētu palīdzēt panākt, ka Astravjecas AES netiek iedarbināta.

Tobrīd Enerģētikas ministrija šo paziņojumu nekomentēja, bet ārlietu ministrs Lins Linkevičs atzina, ka viņam par to nekas nav zināms. Tagad Vaičūns atzinis, ka priekšlikuma apspriešanā piedalījušies arī Enerģētikas ministrijas eksperti, bet ar Ārlietu ministriju tas nav saskaņots.

Viņš norādījis, ka tuvākajā laikā Lietuvas priekšlikums tiks oficiāli iesniegts Minskai.

"Tā ir premjera piesardzība, jo jautājums ir politiski svarīgs, un tas jāpasniedz iespējami augstā līmenī. (..) Enerģētikas ministrija apliecinājusi faktu, ka pati Baltkrievija tiešām jau ir veikusi šādu konversiju. (..) Manuprāt, mums derētu mazāk strīdēties par šo lēmumu, bet iesniegt priekšlikumu Baltkrievijai un sagaidīt vērtējumu," izteicies ministrs.

Kā ziņots, enerģētikas eksperts, bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks iepriekš izteicās, ka Skverneļa plāns nav reālistisks un raisa izbrīnu, un salīdzināja to ar "priekšlikumu pārbūvēt tvaikoni par zemūdeni". Premjera izteikumus viņš vērtēja kā daļu no priekšvēlēšanu kampaņas.

Tikmēr bijušais Lietuvas Enerģētikas institūta vadītājs Jurģis Vilems premjera komandas priekšlikumu nosauca par absurdu, paužot viedokli, ka šobrīd apturēt Astravjecas AES celtniecību jau būtu par vēlu, vēsta portāls "15min.lt".

"Izveidot gāzes turbīnu? Tas nav iespējams. Tas ir pilnīgi nereāli. Neviena šai spēkstacijā esošā iekārta tam neder. Turbīnas nav tādas, nav pielāgojamas, nemaz jau nerunājot par to, ka tur viss ir samontēts, ka ir uzceltas ēkas," viņš norādīja.

Ārlietu ministrija arī tagad atteikusies šo jautājumu komentēt.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu.

Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.