Bērnudārzs 'Зіронька' un maģistrāla šoseja: Kādiem projektiem ES dod naudu Ukrainā  (249)

"Košākā ēka Berdjanskā," lakoniski secina kāds mans kolēģis, kad skatam paveras jaunatklājamais bērnudārzs un rehabilitācijas centrs "Зіронька" ("Zvaigznīte") pelēku piecstāvu blokmāju ieskauta pagalma vidū. Viņam ir taisnība – tik dzīvespriecīgi krāsotas pilsētā vēl ir tikai ģipša jūras radību figūras Azovas jūras piekrastes promenādē un baznīcas.

Bērnudārzu trūkums pilsētā ir akūta problēma kopš 2014. gada, kad, Krievijas regulārās armijas spēkiem un Kremļa atbalstītiem separātistu grupējumiem pārņemot Luhanskas un Doņeckas reģionu daļas, ap 1,8 miljoniem cilvēku pārcēlās uz citām Ukrainas daļām. Nepilnu 120 000 iedzīvotāju pilsētā Berdjanskā sākumā ieradās ap 20 000 bēgļu, bet no tiem pilsētā palikusi aptuveni puse.

Viens no iemesliem, kāpēc daudzi devās tālāk, bija bērnudārzu un skolu akūts trūkums. Arī patlaban kara bēgļus uzņemošās pilsētas mērs Vladimirs Čepurnijs norāda, ka dārziņu rindas ir viena no galvenajām pilsētas sāpēm.

Aptuveni 1,34 miljonus eiro izmaksājusī pirmsskolas izglītības iestādes "Зіронька" rekonstrukcija situāciju nedaudz uzlabo, jo krāsainās telpas varēšot uzņemt 120 audzēkņus, kā arī sniegt rehabilitācijas pakalpojumus aptuveni 130 bērniem ar invaliditāti. "Es ceru, ka šis objekts nav ne pirmais, ne pēdējais, kas tapis ar ES atbalstu. No Eiropas Komisijas puses varu teikt, ka Ukraina var paļauties uz turpmāku ES atbalstu, ņemot vērā līdzšinējās labās sadarbības attīstību, atklāšanas dienā norādīja Dombrovskis.

Iepriekš Berdjanskā ar ES līdzfinansējumu tapis arī Ukrainā iekšēji pārvietoto personu pagaidu izmitināšanas centrs.

Eiropas Komisijas viceprezidenta vizītes galvenais mērķis, apmeklējot Berdjansku kopā ar dažādu ES institūciju pārstāvjiem, bija gūt ieskatu par aktuālākajām Azovas piekrastes reģiona nepieciešamībām, kas varētu palīdzēt pārvarēt Krievijas īstenotās jūras blokādes radītās problēmas. Kopš pērnā gada augusta Krievija Kerčas šaurumā aiztur uz Ukrainu braucošos kravas kuģus, palielinot šī jūras ceļa izmaksas un tādējādi kaitējot Ukrainas ostām un ar tām saistītajiem uzņēmumiem.

Berdjanskā osta pērn blokādes radīto zaudējumu dēļ spējusi izpildīt tikai pusi no sākotnējā plāna, kā arī bijusi spiesta samazināt darba nedēļas ilgumu, bet daudzi ar ostu saistīti uzņēmumi darbību beiguši pavisam.

Līdz ar to ES vēlas Ukrainai palīdzēt attīstīt alternatīvus ceļus, kuri varētu kaut daļēji kompensēt preču un cilvēku brīvu kustību uz Azovas piekrastē esošajiem rūpnieciskajiem centriem – Berdjansku un Mariupoli. ES izskata iespēju piedāvāt kara plosītajai valstij citādi nepieejamus aizņēmumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem konkrētu infrastruktūras objektu izbūvei.

Piemēram, patlaban tiek izskatīta iespēja finansēt trīs dažādus infrastruktūras projektus:

Dzelzceļa posmā Zaporižja – Mariupole rekonstrukciju (patlaban ceļš tiek veikts aptuveni 7,5 stundās):

Sauszemes ceļu posma Zaporižja – Mariupole rekonstrukciju (apmēram 220km):

Sauszemes ceļu posma Mariupole – Mikolajiva rekonstrukciju (apmēram 490km):

Plāns paredz atbalstīt arī mazāka mēroga infrastruktūras projektu, piemēram, Berdjanskas un Mariupoles atkritumu savākšanas un pārstrādes punktu, Meļitopoles sabiedriskā transporta tīkla, kā arī visa reģiona dabas aizsardzības objektu izbūvi un rekonstrukciju.

Paralēli ES turpinās atbalstu arī sociālekonomiskajiem projektiem Azovas jūras piekrastes reģionos. Tajos ietilpst cilvēku prasmju uzlabošana, granti uzņēmumu darbības uzsākšanai un startapiem, ekonomisko padomdevēju nodrošināšana, pieejas tirgiem nodrošināšana, atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai, kā arī mikro un mazajiem uzņēmējiem. Cita starpā ES vēlas palīdzēt no ostu darbības atkarīgajam reģionam pārorientēties, attīstot citas nozares, piemēram, tūrismu, kam piekrastē ir liels potenciāls.