"Mūsu patvēruma likums nav piemērots instruments migrācijas kustībai, kuru mēs pašlaik pieredzam," sacīja Diseldorfas administratīvās tiesas priekšsēdētājs Andreass Heišs.
"Ne Eiropas, ne nacionālais patvēruma likums nedarbojas. Visa sistēma ir nefunkcionējoša," teica Heišs.
Viņš konstatēja, ka ir problēmas pat patvēruma meklētāju atpakaļnosūtīšanā uz drošām trešajām valstīm Eiropas Savienībā (ES), no kurām viņi ieradušies Vācijā.
"Mums pat neizdodas sešu mēnešu laikā patvēruma meklētājus [pierobežas pilsētā] Nīderkrihtenā nosūtīt atpakaļ uz Nīderlandi vai Beļģiju tikai dažu kilometru attālumā," sacīja Heišs. "Mūsu lēmumi ir bez sekām."
Lai gan Vācijai visapkārt ir drošas trešās valstis, pagājušajā gadā Vācijā tika iesniegti 161 000 sākotnējo patvēruma pieteikumu, lai gan visā ES šajā periodā tika reģistrēti tikai 150 000 nelegālas robežu šķērsošanas gadījumi.
Tiesnesis sacīja, ka cēlonis pašreizējai migrācijai no Āfrikas ir iedzīvotāju skaita pieaugums, nevis politiska vajāšana.
"Piemēram, no Nigērijas vairums cilvēku ierodas pie mums no [valsts] dienvidiem, nevis no ziemeļiem, kur plosās teroristu kaujinieku grupējums "Boko Haram"," sacīja tiesnesis. Viņš pieminēja, ka no Vācijas ir izraidīti tikai 2% no nigēriešiem, kuru patvēruma pieteikumi tika noraidīti.
Heišs arī kritizēja baznīcas, kas devušas patvērumu noraidītiem patvēruma meklētājiem, kurus paredzēts izraidīt, šādi neļaujot viņus nosūtīt, piemēram, uz Franciju.
"Francijas konstitucionālā valsts nav nesaprātīga. Tur nav atļauts baznīcām traucēt valsts lēmumu izpildi," sacīja tiesnesis.
Heišs arī atzina par apšaubāmu Federālā migrācijas un bēgļu biroja (BAMF) lomu.
"Šī biroja pārstāvji gandrīz nekad neierodas tiesā, nepilda savu lomu, neatbild uz izziņu pieprasījumiem un neatbild uz tiesas prasībām atzvanīt," sacīja Heišs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
