ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēmusi četrus likumprojektus, kas vērsti pret Krievijas valdību, pieprasot no tās atbildību par korupciju, cilvēktiesību pārkāpumiem un agresiju.
Likumprojekti pieprasa atbildību par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova noslepkavošanu, aizliedz atzīt Krievijas īstenoto Krimas okupāciju, aicina izmeklēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina finanses un pieprasa izvērtēt Krievijas ietekmēšanas kampaņas.
Visi četri likumprojekti demokrātu kontrolētajā Pārstāvju palātā tika pieņemti ar pārliecinošu republikāņu atbalstu.
Pretdarbība Krievijas agresijai ir kļuvusi par Pārstāvju palātas prioritāti kopš ASV starpvēlēšanās pērnā gada novembrī demokrātiem izdevās atgūt kontroli pār Kongresa apakšpalātu.
ASV prezidenta Donalda Trampa kritiķi apgalvo, ka viņa administrācija nedara pietiekami, lai pretotos Krievijas agresijai, un uzskata, ka Kongresa pienākums ir iejaukties.
"Diemžēl, pēc manām domām, administrācija ne tuvu nav darījusi pietiekami, lai stātos pretī Krievijai un atmaskotu Putina bandītismu," norādīja Pārstāvju palātas ārlietu komitejas vadītājs demokrāts Eliots Engels, uzsverot, ka tādēļ Kongresam ir jāuzņemas vadība šajā jautājumā.
Engels ierosināja likumprojektu, kas pieprasa piemērot sankcijas saistībā ar Ņemcova noslepkavošanu. Ņemcovs tika nošauts 2015.gada 27.februārī Maskavas centrā, netālu no Kremļa. Lai gan par viņa slepkavību notiesāti pieci čečeni, kas tika aizturēti dažas nedēļas pēc viņa nāves, tomēr Ņemcova tuvinieki un opozīcija apgalvo, ka slepkavības plānotāji nav atrasti, norādot, ka ar to tieši saistīts Čečenijas republikas vadītājs Ramzans Kadirovs, kurš, iespējams, darbojies saskaņā ar Putina rīkojumu.
Tramps vairākkārt izpelnījies kritiku par to, ka viņa administrācija nav asāk nosodījusi Krievijas cilvēktiesību pārkāpumus Sīrijā, Ukrainā un citur. Tramps arī raisījis šaubas par ASV prasību, lai Krievija atdod Ukrainai Krimu.
Tramps arī apšaubījis ASV izlūkdienestu secinājumus, ka Krievija ir iejaukusies prezidenta vēlēšanās 2016.gadā.
"Lai aizsargātu mūsu nacionālo drošību un mūsu demokrātiju, ir būtiski, lai mēs izmeklējam un atmaskojam Krievijas prezidenta finanšu tīklus un nogriežam nelegālo finansējumu noziedzīgajiem uzbrukumiem mūsu valstij," norādīja demokrātu deputāte Vala Deminga, kura kopā ar republikāņu politiķi Elisu Stefaniku ierosināja likumprojektu, kas vērsts pret Putina finanšu tīkliem.
"Šis likumprojekts ir nozīmīgs solis, lai garantētu mūsu vēlēšanu drošību un atbalstītu demokrātiju pasaulē," paziņoja Stefanika. Tagad par likumprojektiem būs jābalso Senāta, un nav zināms, vai kāds no tiem tiks apstiprināts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
