Krievijas civilā flote arvien biežāk veic izlūkošanas operācijas, un ir pieaugusi tās civilo kuģu, tostarp lielo burukuģu, izmantošana izlūkošanas darbībās, teikts Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta publiskotā ziņojumā.
Krievijas civilā flote ir savā ziņā valsts varas paplašinājums – vajadzības gadījumā to var izmantot informācijas vākšanai, militāru mērķu sekmēšanai vai slepenu operāciju veikšanai, teikts šajā ziņojumā.
Ja iepriekš Krievijas zinātniskās pētniecības kuģi izcēlās salīdzinājumā ar parasto civilo floti, tad tagad jauna notikumu attīstība ir Krievijas civilo kuģu izmantošana ietekmes operācijām.
Krievijas civilo kuģu aizdomīgajai uzvedībai raksturīgi ir to mēģinājumi ieiet citu valstu jūras spēku apmācības zonās vai ar dažādiem ieganstiem piekļūt zonām, kas ir slēgtas kuģu satiksmei(jaunas militāras tehnoloģijas izmēģinājumu zonām, karaflotes bāzu apkaimēm un tamlīdzīgi), un zonām, kad parasti netiek izmantotas kuģošanai, bet ir interesantas stratēģisku iemeslu dēļ, teikts ziņojumā.
Mēģinājumi ieiet ārvalstu teritoriālajos ūdeņos bez atļaujas, bet ar ieganstu, ka ir vajadzīgs patvērums no vētras vai tehnisks remonts, notiek arvien biežāk. Šāda uzvedība skaidri izceļas salīdzinājumā ar citiem parastiem civilajiem kuģiem, atzīmēja Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.
Krievijas civilo pētniecības kuģu darbības pēdējās desmitgades laikā var pat raksturot kā provokatīvas. Notiek mēģinājumi ieiet citu valstu teritoriālajos ūdeņos uz formālu pieprasījumu pamata; pētījumi tiek veikti pa pusei slepenā veidā un nepaziņotās vietās. Šīs pētnieciskās darbības fokusējas uz attiecīgās ārvalsts zemūdeņu sakaru tīkliem, kā arī uz militāras un ekonomiskas nozīmes jomām, teikts ziņojumā.
Pašlaik ir tendence šādi izmantot Krievijas valsts aģentūru un izglītības iestāžu lielos burukuģus, kuri piedalās jūras braucienos, regatēs un festivālos visā pasaulē.
Daļa no šiem braucieniem ir politiski pasākumi vietējām krievu kopienām, izvēlētu Krievijas vēstures epizožu propagandas imitācijas, un Krievijas pareizticīgās baznīcas misijas darbība ar brīvdabas dievkalpojumiem, ikonām un relikvijām. Īpašu uzmanību izpelnās politiķi, pašvaldību amatpersonas un uzņēmēji, kas apmeklē šos kuģus.
Labs piemērs ir Sanktpēterburgā bāzētās Admirāļa Makarova Jūras un iekšzemes kuģniecības valsts universitātes mācību kuģis "Mir". Tajā ir pastāvīgs sēdeklis Jūras krievu centram – organizācijai, kuru vada fonds "Krievu pasaule" un kuras mērķauditorija ir Krievijas tautieši ārvalstīs. Burukuģis "Mir" ir biežs viesis Tallinas Jūrniecības dienās, teikts Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā.
Vajadzētu pievērst vairāk uzmanības civilajiem kuģiem, kas brauc ar Krievijas karogu, sevišķi apstākļiem, kādos tiem tiek atļauts iebraukt citu valstu teritoriālajos ūdeņos un uzturēties to ostās, konstatēja Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.