'Delfi' no Strasbūras: 8 Eiropas Parlamenta jaunumi, kas ietekmēs ikvienu  (54)

Kopumā eiropiešu ievēlētie vairāk nekā 700 deputāti no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm šonedēļ izskatīja desmitiem dažādu jautājumu, no kuriem daļa tika pieņemta zināšanai, daļā apstiprināts EP viedoklis, kas norādīts "Eiropas valdībai" – Eiropas Komisijai – vai nacionālajām valdībām, bet daļā pieņemtas dalībvalstīm saistošas regulas un direktīvas.

Šajā apkopojumā iepazīstinām ar EP šīs nedēļas svarīgākajiem lēmumiem un procesiem. Vairums no tiem izstrādāti un aizsākti, lai palielinātu eiropiešu, tostarp Latvijas iedzīvotāju, drošību – gan pret kriminālnoziedzniekiem, gan pret uzbrukumiem virtuālajā un informatīvajā telpā, gan starptautiskajā šķautnē:

Lai gan britu parlaments atbalstīja 29. martā paredzētās izstāšanās atlikšanu, "Brexit" patiešām var atlikt tikai tad, ja tam piekrīt arī visas 27 ES dalībvalstis. Vairākas valstis, tostarp ietekmīgā Francija, paudušas skepsi par papildus laika došanu, ņemot vērā, ka briti par "Brexit" diskutējuši jau gandrīz trīs gadus. "Izstāšanās bez līguma risks nekad iepriekš nav bijis tik liels. Rekomendēju nenovērtēt par zemu šo risku un tā sekas," EP brīdināja Barnjē.

Attiecīgi, lai pēc iespējas mazinātu "Brexit" ietekmi uz ES iedzīvotājiem, šonedēļ EP plenārsesijā tika pieņemti īpaši drošības pasākumi:

Eiropas Parlamenta pārstāvji gan atzīmē, ka šos pasākumus vienpusēji rosina ES, bet arī Lielbritānijai tiem jāpiekrīt, lai tie stātos spēkā. Visu noteikumi gan ir tikai pagaidu risinājums, un līdz ar to nav pielīdzināmi tiem atvieglotajiem noteikumiem, kas pastāv starp ES dalībvalstīm.

Datubāzes papildināšanas plāns vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei jeb visām dalībvalstīm.

Latvijas eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes sagatavota un EP otrdien apstiprināta rezolūcija savukārt atkārtoti uzsver, ka Krievija nav ES stratēģiskais partneris, un Eiropai jābūt gatavai pieņemt papildu sankcijas, ja Krievijas turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības. Sistēmai jādarbojas pēc vienkārša principa – "vairāk [sankciju] pret vairāk [pārkāpumiem] un mazāk pret mazāk", "Delfi" skaidroja Kalniete.

Šonedēļ EP pieņēma rezolūciju par kritisko situāciju Gvatemalā, kurā līdz ar strauji pieaugošu korupciju, pieaugusi arī vardarbība, slepkavību skaits un pasliktinājusies vispārējā iedzīvotāju drošības situācija. Tostarp deputāti pauda sašutumu par Gvatemalas varas iestāžu lēmumu pārtraukt īpašas ANO komisijas mandātu valstī un pieprasīt tai pamest valsti.

Rezolūcija tika pieņemta arī par cilvēktiesību situāciju Kazahstānā. Parlamentārieši aicināja pārtraukt vēršanos pret pie varas esošās elites politiskajiem pretiniekiem, tostarp mierīgo kustību "Kazahstānas Demokrātiskā izvēle". EP arī aicina Kazahstānas valdību atsaukt par maldīgu uzskatītas informācijas izplatīšanas kriminalizēšanu, ņemot vērā, ka tiesībsargājošās iestādes to izmanto, vēršoties pret cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem, kā arī bloķējot sabiedrības piekļuvi internetam.

Eiroparlamentārieši rezolūcijā nosodīja arī Irānas vēršanos pret sieviešu tiesību aizstāvjiem. EP aicināja Teherānu dekriminalizēt sieviešu tiesību aizstāvju darbu, kuri miermīlīgi protestē pret hidžābu vilkšanu. Tāpat nosodīja un aicināja pārtraukt praksi vērsties un ieslodzīt žurnālistus. Rezolūcijā arī pieprasīts tūlītēji atbrīvot 55 gadus veco cilvēktiesību aktīvisti un Saharova balvas ieguvēju Nasrinu Sotodehu, kura šonedēļ tika notiesāta uz 38 gadiem cietumā un 148 pletnes sitieniem.

Eiropas Parlaments šonedēļ pieņēma tā dēvēto Eiropas Pieejamības aktu, kurš paredz, ka virkne noteiktu ikdienas priekšmetu un pakalpojumu turpmāk jāražo un jāpiedāvā daudz pieejamāki vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Ar izteiktu vairākumu – 613 balsīm – pieņemtā direktīva paredz noteikt virkni konkrētu prasību šādu produktu un pakalpojumu izstrādē:

Direktīvā tiks noteikts, kas jāpadara pieejamāks, nenosakot specifiskas tehniskas detaļas, lai neierobežotu inovācijas. Piemēram, pēc līdzīga principa arhitektūrā noteikta nepieciešamība nodrošināt iekļūšanu ēkās, bet, vai tas tiek darīts ar rampām, liftiem, īpašām durvīm vai citos veidos, jau paliek ēku īpašnieku un arhitektu ziņā.

Lai gan par direktīvu ar ES dalībvalstīm jau panākta iepriekšēja piekrišana pērnā gada nogalē, tagad ES Padomei tā jāapstiprina arī formāli. Plānots, ka pēc tam dalībvalstīm trīs gadu laikā jāsāk ieviest jaunās prasības, bet tas jāpabeidz sešu gadu laikā.

"Mēs vēlamies uzlabot vispārējo ES banku sektora stāvokli, un padarīt finanšu sistēmu vēl stabilāku. Mums šī problēma ir jāatrisina tagad, nevis jāatstāj tā nākamajai paaudzei," norādīja EP ziņojuma līdzizstrādātāja no Nīderlandes Estre de Lange. Viņas itāļu kolēģis Roberto Gualtjēri savukārt uzsvēra, ka "jaunā regula ir papildus nopietns solis banku sektora risku samazināšanai" un palīdzēs "izvairīties no negatīvām netiešām sekām reālajā ekonomikā, uz patērētājiem un citiem debitoriem".

Šo noteikumu ieviešanai savu piekrišanu jau formāli devušas ES dalībvalstis. Tie attieksies tikai uz tiem kredītiem, kuri tiks izsniegti pēc regulas ieviešanas konkrētās dalībvalstīs.

Tagad šim periodam – no 2021. līdz 2027. gadam – programmā iekļauts arī atbalsts brīvprātīgajam darbam ārpus ES robežām un papildus iespējas jauniešiem ar ierobežotām iespējām, tostarp, ierobežotām iespējām pamest savu dzīvesvietu.

Ārpus ES brīvprātīgo darbu Eiropas Solidaritātes korpusa programmā varēs doties augsti sagatavoti un apmācības izgājuši brīvprātīgie un pieredzējuši eksperti no 18 gadu vecuma. Īpašas pārbaudes izies tie, kuriem paredzēts strādāt ar vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem.
ES apmaksātās brīvprātīgo aktivitātes paredzēts īstenot ne tajās valstīs no kurām nāk brīvprātīgie. Tomēr savā valstī brīvprātīgo darbu varēs veikt, turklāt vajadzības gadījumā to darīt tikai nepilnu laiku, cilvēki, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav citas iespējas.

Lai iesaistītos programmas aktivitātēs, interesentiem jāreģistrējas un jāizvēlas iepriekš apstiprinātu organizāciju projekti. Kā organizācijas, tā interesenti var reģistrēties īpaši izveidotā portālā. Jau ziņots, ka tekošajam periodam līdz 2020. gadam dalību pieteikuši jau vairāk nekā 70 000 cilvēku (pērn septembrī).

Dalība brīvprātīgā darba projektos nedrīkst ilgt vairāk nekā 12 mēnešus, bet apmaksāta darba līgumi jāslēdz vismaz uz trīs mēnešiem. Visām iesaistītajām organizācijām nepieciešama "kvalitātes zīme", kas apliecina, ka tās spēj piedāvāt augstvērtīgas brīvprātīgā darba iespējas.

Pircēji vairs nevarēs pieprasīt maksājumus no piegādātājiem par produktu zaudēšanu vai bojāšanos viņu īpašumos, ja vien nav vainojama piegādātāja nolaidība.

Par negodīgu un attiecīgi sodāmu parlamentārieši atzina arī praksi atgriezt piegādātajam nepārdoto produkciju, pieprasīt samaksu par produktu reklāmu, pieprasīt sarakstu par produktu glabāšanu vai piedāvāšanu pārdošanā, kā arī uzspiest atlaižu izmaksas, ja vien tas netiks atrunāts rakstiskā līgumā. Paredzēts, ka jaunie noteikumi aizsargās mazos, vidējos un vidēji lielos piegādātājus, īpaši koncentrējoties uz mazāko aizsardzību.

"Dāvids beidzot ir uzvarējis Goliātu. Godīgums, veselīgāka pārtika un sociālās tiesības beidzot ir uzvarējušas pār negodīgo tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē," parlamentā paziņoja ziņotājs par noteikumu izstrādi EP no Itālijas Paulo De Kastro, norādot, ka cīņa par to ilgusi jau vairāk nekā desmit gadus, lai panāktu vairāk nekā 20 ES dalībvalstu likumdošanas "harmoniju" šajā jautājumā.

Paredzēts, ka jauno direktīvu formāli jāapstiprina ES Padomei un pēc tam valstīm divu gadu laikā tos jāievieš. Savukārt spēkā tie stāsies 30 mēnešu laikā no tā brīža. Attiecīgi, līdz noteikumu ieviešanai dzīvē varētu paiet aptuveni pieci gadi.

"Ja ES pati pret savām vērtībām attiecas nopietni, nekādi citi secinājumi kā vien formāla sarunu apturēšana par ES integrāciju nav iespējama. Mūsu atkārtotie aicinājumi ievērot fundamentālas tiesības nav sasniegušas dzirdīgas ausis Ankarā. Visam pāri stāv gauži cilvēktiesību pārkāpumi, tiesiskuma likvidēšana un fakts, ka Turcijas cietumos ir rekorda skaits žurnālistu pasaulē un esošā konstitūcija konsolidē Erdogana autoritārismu," parlamentā norādīja Nīderlandes eiroparlamentāriete Kati Piri.

Eiroparlamentārieši gan norādīja, ka Eiropai jāsniedz roka turkiem, piešķirot naudu ne režīmam, bet nevalstiskajām organizācijām, kuras cīnās par savu tautiešu brīvībām. Tāpat deputāti mudināja Turciju izpildīt visus 72 noteikumus vīzu atvieglošanas procedūrai, no kuras iegūtu turku studenti, akadēmiķi, uzņēmēji un cilvēki, kuru ģimenes locekļi dzīvo ES.

Piri skaidro, ka sarunu pārtraukšana vien turku demokrātiskajiem spēkiem nepalīdzēs, tāpēc nepieciešami instrumenti, kas pret Turcijas valdību izdarītu lielāku spiedienu. Viņa uzskata, ka viens no tādiem ir līdzekļu piešķiršana nevalstiskajām organizācijām, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. "Vairāk pūles jāveltī arī cilvēku savstarpējās apmaiņas programmām," norādīja eiroparlamentāriete.