Jau ziņots, ka komisija vairākus mēnešus vilcinājās ar lēmumu, bet Lietuvas valdība trešdien nolēma atzīt, ka šis dzelzceļa posms nav uzskatāms par nacionālajai drošībai svarīgu objektu, lai novērstu projekta kavēšanos.
Tomēr, kā ziņu aģentūrai BNS sacījis valdības komisijas vadītājs Almīns Mačulis, tās lēmums nav saistīts ar šo valdības atzinumu. Viņš arī noliedzis, ka komisija vilcinājusies, norādīdams, ka tā lūgusi dažādu institūciju atzinumus. Tos saņemot, komisija vienbalsīgi nolēmusi nesākt plānotā darījuma pārbaudi.
Tas nozīmē, ka "Lietuvos geležinkeliai" varēs parakstīt līgumu ar "Vitras-S" 9,35 miljonu eiro apmērā, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
"Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Mants Dubausks paziņojis, ka līguma parakstīšanas procedūra tiks sākta, kolīdz uzņēmums būs saņēmis oficiālu komisijas atbildi.
"Vitras-S" direktors Mihails Ļipkins iepriekš izteicies, ka gadījumā, ja līgums tiks parakstīts martā, uzņēmums noteikti paspēs pabeigt darbus līdz gada nogalei.
"Mēs saprotam, ka tas ir prestižs objekts. Mums pietiek jaudu, inženierresursu, tehnikas – visa, kas vajadzīgs, lai paveiktu šos darbus," viņš uzsvēris.
Ja "Lietuvos geležinkeliai" un "Vitras-S" līguma parakstīšana iekavētos, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums varētu nepaspēt izpildīt Eiropas Komisijai (EK) doto solījumu līdz šā gada nogalei atjaunot dzelzceļa posmu, par kura izjaukšanu EK tam noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu.
Pērn augustā Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums izsludināja konkursu par 19,5 kilometrus garā dzelzceļa posma atjaunošanu starp Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.
Šis posms tika negaidīti slēgts 2008. gadā "Lietuvos geležinkeliai" un "Orlen Lietuva" konflikta dēļ, skaidrojot to ar sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību, bet vēlāk viens sliežu ceļa posms šajā līnijā tika demontēts. Naftas kompānijai līdz ar to nācās izmantot garāku un dārgāku eksporta maršrutu uz Rīgas ostu.
EK pēc Latvijas un "Orlen Lietuva" pieprasījuma 2013. gadā sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai "Lietuvos geležinkeliai" tādējādi nav ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū un pārkāpis ES monopoldarbības uzraudzības noteikumus, kas aizliedz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 2017. gada oktobrī EK paziņoja, ka noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū. Tā paša gada nogalē Lietuvas valdība nolēma Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu atjaunot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
