Spānijas vicepremjere Karmena Kalvo pēc valdības sēdes paziņoja, ka valdība nolēmusi klusā ceremonijā pārapbedīt Franko mirstīgās atliekas Mingorubio kapsētā, Madridē. Šajā kapsētā apbedīti vairāki Spānijas politiķi.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš izsludinājis pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas 28.aprīlī, pēc nākšanas pie varas pagājušā gada jūnijā solīja veikt Franko mirstīgo atlieku ekshumāciju.
Sančesa valdība par vienu no savām prioritātēm pasludināja to pilsoņkara upuru piemiņas atjaunošanu, kas cīnījās republikāņu pusē, kā arī tam sekojošās Franko diktatūras upuru piemiņas atjaunošanu. Par šīs kampaņas stūrakmeni kļuvusi valdības iecere aizvākt Franko mirstīgās atliekas no Kritušo ielejas memoriālajā ansamblī esošā mauzoleja.
Memoriālais komplekss, kurā pēc viņa nāves 1975.gadā tika apbedīts arī pats Franko, pēc diktatora pavēles tika izbūvēts laikā no 1940. līdz 1958.gadam, un toreizējā valdība deva rīkojumu apglabāt tajā ne tikai nacionālistu spēku kritušos, bet arī viņu pretinieku mirstīgās atliekas, pasniedzot to kā nacionālā izlīguma simbolu.
Eksperti lēš, ka kopumā Kritušo ielejā apglabāti 33 847 abu pušu cīnītāji, tostarp arī republikāņu noslepkavotais Falangas dibinātājs Hosē Antonio Primo de Rivera.
Taču apbedīto vārdi atrodami tikai uz diviem kapiem, kuros attiecīgi atdusas Franko un de Rivera.
Spānijas sabiedrībā par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc astoņām desmitgadēm.
Franko ģimene iebilst pret viņa mirstīgo atlieku ekshumāciju un vērsusies ar šo jautājumu Augstākajā tiesā, bet tiesa līdz šim nekādus lēmumu nav pieņēmusi.
"Valdība ir pabeigusi procedūru diktatora atlieku ekshumācijai un pārapbedīšanai," paziņoja Kalvo.
"Diktatora ģimene un tai tuvie cilvēki izmantojuši visus pieejamos tiesiskos instrumentus (..), lai aizkavētu procesu," piebilda Kalvo.