Baltkrievijas lielāko valsts nekontrolēto mediju žurnālisti pirmdien boikotēja Krievijas vēstnieka Mihaila Babiča (attēlā) preses konferenci Minskā, kas bija veltīta Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas piecgadei.
"Izsverot visus plusus un mīnusus mūsu žurnālistu dalībai šajā pasākumā, mēs nolēmām atturēties to darīt," teikts piecu Baltkrievijā lielāko nevalstisko mediju paziņojumā.
Dokumentā skaidrots, ka lēmums nav saistīts ar vēlmi ignorēt diplomātu – žurnālisti esot gatavi tikties ar viņu citā preses konferencē, lai runātu par Krievijas un Baltkrievijas attiecībām. Iemesls atturībai ir preses konferences tēma.
"Tomēr, ņemot vērā pieteikto preses konferences tēmu, mēs nevēlamies, lai mūsu žurnālistu klātbūtni lasītāji iztulkotu kā atbalstu vienai no 2014. gada Krimas notikumu pozīcijām," teikts paziņojumā.
Turklāt Krievijas pozīcija par šo tēmu "jau sen ir plaši zināma", akcentē žurnālisti. Paziņojumu parakstījuši mediju "TUT.BY", "Eiropas radio Baltkrievijai", "BelaPAN", "Naša Ņiva" un "Narodnaja voļa" galvenie redaktori.
Lai gan preses konferencē bija pārstāvēti Baltkrievijas valsts mediju žurnālisti, viņi Babičam neuzdeva nevienu jautājumu, raksta portāls "Currenttime".
Krievija Ukrainai piederošo Krimas pussalu okupēja 2014. gada pavasarī, bet tā paša gada 18. martā anektēja, oficiāli iekļaujot Krievijas sastāvā. Par Krimas okupāciju vairāk var lasīt šeit.
Pagājušajā nedēļā Baltkrievijā uzvirmoja diplomātisks skandāls par Krievijas vēstnieka Mihaila Babiča interviju aģentūrai "RIA Novosti".
Uz diplomāta interviju par Krievijas-Baltkrievijas attiecībām asi reaģēja Baltkrievijas Ārlietu ministrija.
"Neilgajā darba laikā Baltkrievijā viņš vienkārši nav sapratis atšķirību starp federālo apriņķi un neatkarīgu valsti," par Babiču paziņoja baltkrievu Ārlietu ministrijas pārstāvis Anatolijs Glazs.
Babičs par Krievijas vēstnieku Baltkrievijā kļuva 2018. gadā. Baltkrievijas puse sākumā ilgāk par mēnesi neatbildēja Krievijas pieprasījumam par kandidatūras apstiprināšanu, atgādina "Currenttime".
Pirms tam 2016. gadā Krievija Babiču mēģināja iecelt par vēstnieku Ukrainā, taču Kijeva no tā atteicās. Tam iemesls bija Babiča līdzdalība lēmuma pieņemšanā par Krievijas karaspēka ievešanu Krimā. Ukrainas politologi Babiču nodēvēja par "profesionālu diversantu", jo viņa karjera saistīta ar padomju VDK (Valsts drošības komiteja) un tā pēcteci FDD (Federālais drošības dienests).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
