Nākamajos divos gados Ķīna pievērsīsies nabadzības izskaušanai, galveno uzmanību veltījot pašiem trūcīgākajiem valsts reģioniem, autoritārais prezidents Sji Dziņpins paziņoja Nacionālās komitejas Tautas politiski konsultatīvās konferences ikgadējā sesijā.
"Mēs uzņemamies sarežģītus un smagus uzdevumus, lai nākamajos divos gados samazinātu trūkumu, un tas ir saglabājies visnepieejamākajās un nabadzīgākajās vietās, kas ir visgrūtāk sagremojamie kumosi," klāstījis pasaulē apdzīvotākās valsts līderis.
Vienlaikus ar plānu izziņošanu, Sji šo reģionu līderiem lūdzis norādīt, kas tiem nepieciešams. Tāpat prezidents brīdinājis vietējās amatpersonas nekrāpties ar nabadzības izskaušanas darbu panākumiem, kā arī nedot nabadzīgajiem iedzīvotājiem veltas cerības. Viņš atklājis, ka nabadzības izskaušanas pamatkritēriji ir trūcīgo pamatnepieciešamību apmierināšana – piekļuve izglītībai, pamata veselības aprūpei un mājoklis.
Viņa pieminētās nabadzīgākās vietas ir Gaņsu, Henaņas un Fudzjaņas provinces.
Gaņsu province
Iedzīvotāju skaits: aptuveni 30 miljoni
Teritorija: 454 000 km2
Ekonomika galvenokārt balstās uz retu materiālu ieguvi, reģions tiek uzskatīts par valsts kodolenerģijas centru.
Henaņas province
Iedzīvotāju skaits: aptuveni 94 miljoni (salīdzinājumam, Eiropas smagsvarā Vācijā mīt ap 83 miljoniem iedzīvotāju
Teritorija: 167 700 km2
Ekonomika galvenokārt balstās uz lauksaimniecību, īpaši sezama, kviešu un rīsu audzēšanu. Pēdējās desmitgadēs tradicionālo vieglās tekstila un pārtikas pārstrādes rūpniecības dominanci nomainījušas ķīmijas, metalurģijas un mašīnbūves rūpniecības sektori. Lai gan ekonomika kopumā piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi, iedzīvotāju dzīves līmenis tajā joprojām ir viens no zemākajiem valstī.
Fudzjaņas province
Iedzīvotāju skaits: aptuveni 39 miljoni (salīdzinājumam, līdzīgs iedzīvotāju skaits ir Polijā)
Teritorija: 121 000 km2
Ekonomiski Fudzjaņa ir attīstīts piekrastes reģions ar spēcīgiem centriem, kuros līdzās tekstila un tējas industrijai, attīstīta vieglā rūpniecība, tostarp tiek ražotas komponentes tādu pasaulē pazīstamu zīmolu kā "Boeing", "GE", "Siemens" un "Panasonic" produktiem. Vienlaikus tas ir viens no mazāk attīstītajiem apgabaliem salīdzinājumā ar citiem piekrastes reģioniem un valdība tajā pēdējos gados īpaši cenšas uzlabot apstākļus milzīgajam nabadzīgo iedzīvotāju slānim, kuru vairums ir iebraucēji no valsts austrumu un centrālajiem apgabaliem.
Ķīna ir izvirzījusi mērķi apkarot galējo nabadzību valstī līdz 2020. gadam. Valsts plāns paredz no trūkuma palīdzēt izkļūt vidēji desmit miljoniem cilvēku gadā. Piemēram, pērn no absolūtas nabadzības izkļuvuši 13,86 miljoni Ķīnas lauku reģionos dzīvojošie, vēsta "China Daily". No tiem 2,8 miljoni no nabadzības izkļuvuši, viņus centralizēti pārvietojot no dzīvei nepiemērotākiem apgabaliem uz vietām, kurās jau ir attīstīta infrastruktūra un pakalpojumu sniegšana.
Ķīnas attīstības piemērs kopš 70. gadu nogales nenoliedzami ir unikāls – tiek lēsts, ka šo gadu laikā no absolūtas nabadzības valstī izkļuvuši ap 400 miljoni cilvēku. Šajos gados Ķīna kļuva par rūpniecības centru, kurā ražo gandrīz visu, kā arī ievērojami modernizēja lauksaimniecību.
Pēdējos gados gan Austrumu lielvalsts saskārusies ar ekonomikas attīstības bremzēšanos, demogrāfijas problēmām un pati pārvirza ražošanu uz citām reģiona un Āfrikas valstīm, kurās ir vēl lētākas darbaspēka izmaksas.