Kosovas premjers Ramušs Hardinajs atlaidis valsts tieslietu ministra vietnieci, kura 1999. gada NATO gaisa uzbrukumu kampaņu pret Serbiju nodevēja par "plānotu genocīdu", raksta aģentūra "Reuters".
Ministra vietniece Vesna Mikiča pārstāv Kosovas serbu minoritāti. Serbi veido aptuveni 5% no Kosovas populācijas.
"NATO alianse īstenoja plānotu genocīdu pret suverēnu valsti, kas cīnījās pret albāņu terorismu savu robežu ietvaros," izteicās Mikiča. Ministra vietnieces paziņojums izsauca asu kritiku no Kosovas albāņu puses, kuri uzskata, ka tieši NATO iesaistīšanās konfliktā veicināja karadarbības noslēgumu.
Pēc šī paziņojuma Hardinajs politiķi atlaida no amata. "Kosovas valdībā nebūs vietas indivīdiem, neraugoties uz to etnisko piederību, kuri nomelno mūsu kopējās eiro-atlantiskās vērtības," savā paziņojumā norādīja Hardinajs.
Karš Kosovā norisinājās no 1998. līdz 1999. gadam. Militārā konflikta rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 13 000 cilvēku, raksta aģentūra. 1999. gada 24. martā konfliktā iesaistījās arī NATO, uzsākot operāciju "Allied Force", kuras ietvaros alianse veica gaisa uzbrukumus pret serbu pozīcijām gan Kosovā, gan pašā Serbijā. Operācija ilga 78 dienas, tiek lēsts, ka gaisa uzbrukumos dzīvību zaudēja no 489 līdz 528 civiliedzīvotāji.
NATO iesaistīšanos Kosovas konfliktā vērtē pretrunīgi, taču tā palīdzēja pārtraukt karadarbību – no Kosovas izveda Dienvidslāvijas bruņotos spēkus un Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār provinci. Kosovā izveidoja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) vadītu pagaidu valdību un izvietoja starptautiskos drošības spēkus. ANO pārraudzībā nonāca arī politiskie procesi, kas saistīti ar Kosovas nākotnes statusa izlemšanu. 2008. gadā Kosova pasludināja savu neatkarību, kuru atzinušas vairāk nekā 100 valstu, tostarp virkne Rietumvalstu. Savukārt Serbija un tās sabiedrotā Krievija kategoriski iebilst pret Kosovas neatkarību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
