Barselonas mēre - Katalonijas neatkarības pretiniece: Spānijas vājums ir diktatūras mantojums  (14)

Pretēji iztēlotajām gaidām, ka Katalonijas sirds jeb galvaspilsētas vadībā atrodas kāds kvēls reģiona neatkarības atbalstītājs, Kulau ir par autonomijas palikšanu Spānijas sastāvā, taču stingri iestājas par demokrātiju un cilvēku tiesībām lemt par savu nākotni.

Katalonijas neatkarības kustību viņa apsūdz cilvēku maldināšanā. "Viņi meloja, lika cilvēkiem ticēt, ka tas būs vienkārši, bet nekas nebija sagatavots," Kulau Barselonas pilsētas domes vēsturiskajās telpās janvārī notikušas intervijas laikā komentē neveiksmīgo neatkarības deklarāciju. Turklāt vienpusēja neatkarības pasludināšana ļoti polarizēja sabiedrību, viņa piebilst.

Kulau domā, ka Spānija varētu būt federāla valsts ar lielākām Katalonijas iespējām darboties suverēni, bet nesaraujot saites ar Madridi.

"Mani apsūdz par nostāšanos Spānijas pusē, bet tā nav – es esmu par demokrātiju un uzskatu, ka pret represijām ir jācīnās," stāsta Kulau, atsaucoties uz sev veltīto kritiku un Spānijas varasiestāžu vēršanos pret katalāņu neatkarības kustības līderiem pēc 2017. gada oktobrī notikušā vienpusējā neatkarības referenduma.

Kulau par Barselones mēri kļuva 2015. gadā. Popularitāti un atpazīstamību viņa iemantoja jau pirms tam, esot aktīviste, kas cīnās pret cilvēku izlikšanu no mājokļa nesamaksāta nekustamā īpašuma kredīta dēļ pēc 2008. gada finanšu krīzes.

Katalonijas jautājums ir risināms demokrātiskā ceļā, nevis ar tiesu darbiem un represijām, viņa pauž savu nesatricināmo nostāju.

"Es atbalstu referendumu, bet balsotu pret [Katalonijas neatkarību]. Mums ir nepieciešams referendums, bet Spānija problēmu novēla uz tiesām un staipa likumu savās interesēs. Tas nav pareizi – politiska lieta ir jārisina politiski," uzskata Kulau, skaidrojot, ka Spānijas apcietinātie neatkarības līderi uzskatāmi par politieslodzītajiem un represijās pēc 2017. gada neatkarības referenduma saskatāma ļaunprātīga varas izmantošana no Spānijas puses.

"Kušarts [apcietinātais Žordi Kušarts, "Omnium Cultural" vadītājs] nav politiķis, viņš vada pilsonisku organizāciju. Spānija tiesā arī reperi, kurš kritizē monarhiju [reperis Džozeps Mikels]. Tad jau rīt jebkurš var nokļūt cietumā," viņa pamato, kāpēc stingri iestājas par demokrātiju un pret cilvēktiesību pārkāpumiem.

Kulau atgādina, ka tieši 2017. gada 1. oktobra referenduma laikā piedzīvotā policijas brutalitāte pret katalāņiem un represijas ir daudzus pamudinājušas iesaistīties politikā un pieslieties neatkarības kustībai. Taču pilsētas vadība ir par patiesību un atklātību, lai visa pasaule redz vardarbību, kas notika.

"Barselona manā vadībā vienmēr skaļi runās par cilvēktiesību pārkāpumiem," viņa īpaši izceļ.

Barselonas mērija atrodas vēsturiskās telpās ar greznām sēžu zālēm, kurās jaušama senatnes klātbūtne. Tūristiem un iedzīvotājiem iespaidīgajās telpās iekļūt ir iespēja tikai divreiz gadā. Intervija portālam "Delfi" bija izdevība ielūkoties tajās.

Runājot par notikušo referendumu, Kulau norāda, ka, viņasprāt, tas bija likumīgs, taču ne juridiski saistošs, jo par to nebija vienojušās abas puses – Spānija un tās autonomais reģions Katalonija.

Viņa gan arī atzīst, ka puses nav līdzvērtīgas savās spējās un resursos: "Spānijai ir visa vara, armija, bet Katalonijai nav nekā no tā. Madride izmantoja savu varu."

"Spānijas demokrātijas vājums ir diktatūras mantojums. Visi noziegumi tika piedoti," amatpersona akcentē Franko ēras rēga lomu Spānijas sabiedrībā un politikā.

Bet vai Madride, kas atsakās ielaisties diskusijās par sava reģiona pilnīgi neatkarību, jelkad varētu piekrist šādam referendumam?

"Es nesaku, ka tas būs viegli. Ir vajadzīgs liels darbs un vienprātība," skaidro Kulau, atklājot, ka ir runājusi ar Spānijas Sociālistiskās partijas cilvēkiem, kuri atzīst katalāņu tiesības uz referendumu.

Arī ārpus Katalonijas aug cilvēku skaits, kas atzīst katalāņu demokrātiskās tiesības pašiem izlemt, norāda Kulau: "Mums ir sabiedrotie Spānijā." Tāpat arvien vairāk cilvēku sāk apšaubīt monarhijas lomu, viņa nobeidz.