Venecuēlas Valsts kontrole ceturtdien paziņojusi, ka aizliegusi opozīcijas līderim un Nacionālās sapulces spīkeram Huanam Gvaido turpmākos 15 gadus ieņemt amatus valsts dienestā.
Valsts kontroles lēmums ir kārtējais prezidenta Nikolasa Maduro režīma mēģinājums mazināt Gvaido politisko varu.
Gvaido par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.
Sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju pasludinājušais opozīcijas līderi ir noraidījis Maduro varas leģitimitāti, ņemot vērā pretrunīgi vērtētās pērnā gada vēlēšanas, kuras opozīcija boikotēja, jo daudzi tās līderi tajās piedalīties nevarēja.
Galvenais revidents Elviss Amoroso paziņoja, ka Valsts kontrole nolēmusi aizliegt Gvaido ieņemt amatus valsts sektorā maksimālo likumā atļauto laiku, kas ir 15 gadi.
Maduro, kurš 2016.gadā zaudēja kontroli pār parlamentu, tā vietā ir izveidojis sev lojālu Satversmes sapulci. Viņa sabiedrotie Augstākajā tiesā un šī Satversmes sapulce regulāri pieņem lēmumus, kas bloķē Nacionālās sapulces spertos soļus pret režīmu.
Nacionālā sapulce savukārt bieži ignorē vai anulē režīma pieņemtos lēmumus.
Tikmēr valstī turpinās ekonomiskās krīze un sabrūk infrastruktūra.
Kopš krīzes saasināšanās 2015.gadā Venecuēlu pametuši 2,7 miljoni cilvēku un šobrīd ārzemēs dzīvo 3,4 miljoni venecuēliešu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
