Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido (attēlā), kuru ASV un citas Rietumvalstis ir atzinušas par likumīgu pagaidu prezidentu, paziņojis, ka nākamajā nedēļā sāksies pirmā fāze varas pārņemšanas operācijai "Brīvība", ziņo "Radio Svoboda".
Par operāciju, kurai, kā uzskata Gvaido, būtu jānoved pie prezidenta Nikolasa Maduro gāšanas, opozicionārs šonedēļ paziņoja tviterī.
Operācijas "Brīvība" pirmā fāze sāksies 6. aprīlī, informē Gvaido. Tā paredz paralēlu varas struktūru izveidošanu katrā valsts reģionā, kam apvienojumā ar ielu protestiem būtu jānoved pie Maduro režīma krišanas.
Tikmēr lielākā daļa Venecuēlas šonedēļ vairākas dienas dzīvo bez elektrības, kas ir jau otrā vērienīgā elektroapgādes pārtraukšana pēdējā mēneša laikā.
Ceturtdien valstī bija slēgta lielākā daļa iestāžu. Maduro elektropadeves traucējumos tradicionāli apsūdzēja "diversiju" pret valsts slikti uzturēto un nolaisto elektrotīklu sistēmu.
Savukārt Gvaido aicina tautu sestdien pulcēties protestiem visā valstī, lai pieprasītu "ūdens, elektrības un gāzes padeves atjaunošanu".
Tikmēr Venecuēlas Valsts kontrole ceturtdien aizliedza Nacionālās sapulces spīkeram Gvaido ieņemt amatus valsts pārvaldē uz 15 gadiem.
Politiskā krīze ar naftu bagātajā, bet ekonomiski smagā stāvoklī esošajā valstī samilza janvārī, kad opozīcijas kontrolētā parlamenta spīkers Huans Gvaido 23. janvārī pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju un aicināja venecuēliešus ieziet ielās un pieprasīt Maduro atkāpšanos.
ASV varasiestādes pauž atbalstu parlamenta spīkeram Gvaido ir atzinušas viņu par tiesīgu prezidenta pienākumu izpildītāju un nodevušas opozīcijai kontroli pār daļu Venecuēlas valdības aktīvu, kas atrodas ASV bankās.
Arī Eiropas Parlaments 31. janvārī atzina Gvaido par likumīgu Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Savukārt Krievija turpina paust atbalstu Maduro. Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis 29. janvārī asi nosodīja ASV ieviestās sankcijas pret Venecuēlas valsts naftas kompāniju PDVSA.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sankcijas nosauca par "neleģitīmām un pretlikumīgām", kā arī "ciniskām". Viņš uzsvēra, ka Krievija "darīs visu", lai atbalstītu prezidentu Maduro, kuru Kremlis uzskata par leģitīmu. ASV Lavrovs apsūdzēja Maduro gāšanas gatavošanā.
Maduro šogad sāka savu otro sešu gadu prezidentūras termiņu. Pirmajā reizē 2013. gadā Maduro, kurš bija sava sociālistu mentora, mirušā līdera Ugo Čavesa sekotājs, prezidenta vēlēšanās uzvarēja ar niecīgu 1,6 procentpunktu pārsvaru.
Viņa prezidentūras laikā valsts ekonomika piedzīvoja strauju lejupslīdi. Daudzi iedzīvotāji ekonomiskajās likstās vaino Maduro un viņa sociālistu valdību. Ekonomiskās problēmas ir veicinājis naftas cenu kritums un hiperinflācija. Cilvēkiem nav pieejamas pamata preces, pietrūkst pārtikas un medikamentu, kā arī ir bieži elektropadeves pārtraukumi.
Skarbo apstākļu, bezdarba un noziedzības dēļ pēdējos dažos gados valsti ir pametuši vairāk nekā trīs miljoni venecuēliešu, norāda raidsabiedrība BBC.
2018. gada prezidenta vēlēšanās daudziem opozīcijas kandidātiem bija liegta iespēja kandidēt, citi tika ieslodzīti, bet daļa pameta valsti, lai izvairītos no vajāšanas. Līdz ar to opozīcija vēlēšanas atzina par nebrīvām un negodīgām, un balsošanu boikotēja. Maduro pārvēlēšanu neatzina opozīcijas kontrolētais parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
