Madrides pārstāve Katalonijā: Spānijā nav politieslodzīto, mūsu karogs ir dialogs  (17)

Spānijas valdības delegācijas mītne Katalonijā atrodas greznā ēkā Barselonas centrā. Pie tās ieejas dežurē ar mašīnpistolēm bruņoti Spānijas valdības, nevis vietējie Katalonijas policisti.

"Es pārstāvu valdību, kuras galvenais karogs ir dialogs. Ir ļoti svarīgi panākt vienprātību – mēs nevēlamies divas valdības, kas savā starpā nerunā. Mēs esam par dialogu," janvārī notikušā sarunā par situāciju Madrides un Barselonas attiecībās pēc katalāņu neveiksmīgās neatkarības pasludināšanas 2017. gadā pauda Kuniļera.

Par dialoga nepieciešamību Katalonijā iestājās teju visi, ar ko runāja "Delfi", gan neatkarības kustības atbalstītāji, gan pretinieki. Taču izpratne par to, kādam būtu jābūt šim dialogam, acīmredzot atšķiras.

Kuniļera norāda, ka situācija, kad katra valdība sāk ar savu skatījumu, nevis dialogu, nav normāla. Tikmēr katalāņu amatpersonas pārmet, ka pati Spānija nav gatava īstam dialogam.

"Mēs jau sen esam par dialogu. Esam piedāvājuši 17 dažādus veidus, kā atrisināt jautājumu, bet visi ir noraidīti. Vienīgais, kam viņi piekrīt, ir organizēt diskusiju par reģionālās autonomijas statusu. Bet mēs vēlamies ļaut cilvēkiem izlemt, vai viņi vēlas vai nevēlas republiku. Gribam demokrātiski izlemt politisku jautājumu," savā birojā Barselonā skaidro Katalonijas ārlietu ministrs Alfreds Bosks.

Savukārt Kuniļera noraida iespējamību diskutēt par reģiona pilnīgu neatkarību, uzsverot, ka Spānijas konstitūcija neatzīst savu teritoriju atdalīšanās tiesības, tāpēc šāda iespēja tiek izslēgta.

Viņa skaidro, ka Spānijas valdība ir arī katalāņu valdība un abām ir jāstrādā cilvēku labā. "Viens no delegācijas mērķiem ir dialogs, lai katalāņi Spānijas valdību redzētu kā savus pārstāvjus," viņa uzsver nepieciešamību strādāt reģiona iedzīvotāju labā.

Katalonijas valdības prasība ir politisks risinājums, kas balstīts pašnoteikšanās principā un represiju izbeigšanā, norāda Katalonijas prezidenta Kima Tora starptautisko lietu koordinators Alešs Sarri.

"Mēs nepieņemsim neko, kas neiekļaus šos divus principus," viņš ieskicē Spānijas un Katalonijas valdības atšķirīgo pieeju un apgalvo, ka no Madrides puses līdz šim nav bijis neviena nopietna politiska piedāvājuma.

Katalonijā par 2017. gada oktobra notikumiem Spānijas tiesātos neatkarības kustības līderus plaši uzskata par politieslodzītajiem un pieprasa to atbrīvošanu. Viņi apsūdzēti par dumpi un vardarbīgas sacelšanās organizēšanu, kā arī valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Katalāņu pārstāvji lietu sauc par politiski motivētu un safabricētu, uzsverot, ka apsūdzētie tikai iestājās par cilvēku tiesībām referendumā izlemt autonomijas nākotni.

Kuniļera atbild stingri: "Spānijā nav politieslodzīto. Visi apsūdzētie tiek tiesāti par darbībām, nevis idejām vai uzskatiem."

Madrides delegāte akcentē, ka Spānijā ikvienam ir demokrātiskas tiesības un brīvas iespējas paust savu viedokli un protestēt, un tas joprojām ir spēkā. Kuniļera arī uzsver, ka Spānija ir atzīta par vienu no 20 pasaules patiesajām demokrātijām, noraidot oponentu pārmetumus par demokrātijas trūkumu.

Tam nepiekrīt ministrs Bosks. "Cilvēki, kas aicināja uz demokrātisku balsojumu, ir jāizlaiž no cietuma. Citādi šī nav īsta demokrātija, bet gan mazcenas demokrātija," viņš uzskata.

Kuniļera tikmēr atgādina, ka demokrātija nozīmē tiesas nošķirtību no varas, tāpēc nesaprotama ir katalāņu prasība iejaukties procesā. Viņa uzsver, ka tiesas process ir pilnībā neatkarīgs un demokrātisks, kamēr oponenti to sauc par politizētu.

"Ir nepareizi pieprasīt demokrātiju un reizē prasīt valdību ietekmēt tiesu," norāda Kuniļera.

Sarri jautājumā par tiesas neitralitāti gan ir skeptisks. "Spānijas problēma ir tiesu sistēma, kas pēc diktatora Franko laikiem nekad nav tikusi reformēta," viņš skaidro.

Intervija ar Sarri notiek Katalonijas prezidentūras mītnē, un viņš laipni izrāda institūcijas telpas ar iekšpagalmu un mandarīnu kociņiem, kā arī prezidenta kabinetu, kas aiz cieņas pret trimdā esošo bijušo autonomijas līderi Karlesu Pudždemonu [katalāņi uzskata, ka viņš atkal būtu prezidents, ja būtu iespēja kandidēt] pašlaik netiek izmantots.

Sarri par vienu no Spānijas problēmām sauc pieaugošo "katalanofobiju". Viņš stāsta, ka Spānijas medijos tonis pret Kataloniju kļūst arvien asāks, izskan aicinājumi pārtraukt Katalonijas neatkarību un aizliegt katalāņu partijas.

Vairāk nekā gadu kopš Katalonijas neatkarības referenduma nav izskanējis arī Spānijas intelektuāļu aicinājums atbrīvot ieslodzītos, atmosfēru raksturo Sarri. "Mums ir ASV un Kanādas intelektuāļu aicinājumi," viņš norāda, tikmēr Spānijas intelektuāļi paraksta "manifestu par mieru Irākā, bet ne pret represijām Spānijā".

Bailes no katalāņu neatkarības īpaši pieaugušas kopš galēji labējās partijas "Vox" negaidītajiem panākumiem vēlēšanās pērnā gada nogalē. Partija iekļuva parlamentā Andalūzijas reģionā, savā kampaņā vēršoties pret Kataloniju, kamēr pašā Andalūzijā ir daudz lielākas problēmas, piemēram, 25% bezdarbs, viņš norāda.

"Vox" arī ir viens no apsūdzības uzturētājiem pret tiesātajiem katalāņu neatkarības līderiem.

"Apsūdzības nāk no galēji labējā "Vox". Tas vairs nav lokāls jautājums, bet visas Eiropas jautājums, ja ultralabējie, kas neslēpj nacismu, ir pret bēgļiem un sieviešu tiesībām, pieprasa vēršanos pret katalāņiem," uzskata Bosks.

Mēs vēlamies panākt risinājumu demokrātiskā ceļā, bet otrā pusē ir kustība, kas ierobežo sievietes un imigrantus, viņš stāsta. "Mums ir problēma ar spāņu nacionālismu. Eiropai tas būtu jāņem vērā, jo nacionālisti apšauba Eiropas pamatus," domā ministrs.

Barselonas mēre Ada Kulau, kas atbalsta Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā, "Vox" sarunā ar "Delfi" sauc par "ksenofobiem un rasistiem", kas apzināti dara provokatīvas lietas, lai iegūtu mediju uzmanību.

Viņa uzskata, ka "Vox" panākumi Andalūzijā ir saistīti ar vairākām lietām, piemēram, zemu vēlētāju aktivitāti, kas ir problēma visā Eiropā. Pati par sevi "Vox" partija nav tik spēcīga, taču tai ir izdevies vienoties ar divām citām partijām, tostarp konservatīvo PPP, kas šiem radikāļiem devis ietekmes iespējas, skaidro Kulau.

Madrides pārstāve Katalonijā Kuniļera norāda, ka galēji labējo nacionālistu parādīšanās ir jautājums, kas jāskata ilgtermiņā un ir viena no lietām, kas valdībai jārisina, lai vēlāk varētu teikt, ka ir darīts viss, lai apturētu radikāļus.

Prezidenta padomnieks Sarri norāda, ka 80% katalāņu ir pret Spānijas monarhiju, 80% atbalsta abpusēji atzītu referendumu un politieslodzīto atbrīvošanu, kā arī akcentē, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jāiejaucas.

"ES klusēšana rada bīstamu precedentu. Tas nozīmē, ka represijas var notikt arī citur. Klusēšana leģitimizē represijas," viņš domā.

Arī Bosks sagaida lielāku atbalstu un pasaules sapratni. "Mēs neprasām cilvēkiem Latvijā atbalstīt Katalonijas neatkarību, bet gan tautas demokrātiskās tiesības izlemt. Mums ir tiesības to darīt," viņš uzsver.

Spānijas valdības pārstāve Kuniļera sarunā pauž cerību, ka ar dialogu un grūtu darbu tiks panākta vienprātība un Katalonija spēs vienoties par dzīvi kopā ar Spāniju.

Sarri tikmēr kritizē Spānijas valdības koncentrēšanos uz Katalonijas jautājumu, kamēr pašai ir daudz lielākas problēmas: "Spānijai ir 100% IKP parāds, bezdarbs, bet tā fokusējas uz Kataloniju, nevis reformām."

Katalonijas ārlietu ministrs Bosks apliecina, ka neatkarības ideja joprojām nav atmesta un tā ir sasniedzams mērķis.

"Mēs joprojām paliekam pie savām idejām, un mūsu mērķis ir neatkarība," viņš apstiprina. "Savu bērnu acīs dažreiz redzu bailes, jo citi par šo darbu ir cietumā. Es uzņemos risku, jo tas ir jādara," Bosks apliecina gatavību cīnīties par "brīvu un laimīgu valsti".