Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš vada tautas kustību pret prezidentu Nikolasu Maduro, ir atzinis, ka varas maiņa valstī ir panākama tikai ar armijas atbalstu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Armijas komandieri līdz šim ir saglabājuši lojalitāti Maduro. Savukārt Gvaido pagājušajā nedēļā izsludināja varas pārņemšanas operācijas "Brīvība" sākuma datumu.
Gvaido, kuru ASV un virkne citu valstu ir atzinušas par Venecuēlas pagaidu prezidentu, intervijā BBC norādīja, ka valstī pastāvošās elektrības un ūdens apgādes problēmas, kas skar arī slimnīcas un sabiedrisko transportu, tikai palielina dusmas pret Maduro.
Svētdien Venecuēlas varasiestādes paziņoja, ka elektroenerģijas apgādes problēmu dēļ tiek saīsināta darba diena un skolas paliek slēgtas. Oficiāli darba diena tagad noteikta līdz pulksten 14 pēcpusdienā.
"Cilvēki pieprasa, lai elektrības un ūdens apgāde tiktu atjaunota, bet arī, lai varas uzurpators Nikolass Maduro atkāptos, kas ir galvenais vēstījums," Gvaido komentē valstī notiekošos protestus.
Maduro valdība tikmēr elektrības padeves traucējumos kā ierasts vaino savu pretinieku sabotāžas.
Taču ar protestiem vien ir par maz, lai Maduro gāztu, intervijā atzīst Gvaido.
"Būs nepieciešams Bruņoto spēku atbalsts, lai panāktu demokrātiskas un miermīlīgas izmaiņas Venecuēlā visās jomās, tostarp, lai aizsargātu protestētājus pret valdību atbalstošajiem bruņotajiem kaujiniekiem," uzsver Gvaido.
Komentējot ziņas par neseno Krievijas karavīru ierašanos Venecuēlā, Gvaido norāda, ka tā ir provokācija no Maduro puses, lai "parādītu, ka viņam ir atbalsts, kāda patiesībā nav".
"Krievi nav veikuši nekādas konkrētas darbības, viņi nav izrādījuši nekādu īstu atbalstu, ja neskaita dažus diplomātiskus paziņojumus," skaidro Gvaido.
Maduro 2013. gadā pēc sava mentora Ugo Čavesa nāves ar niecīgu pārsvaru uzvarēja prezidenta vēlēšanās. 2018. gadā, atkārtoti kandidējot uz prezidenta krēslu, viņš amatu saglabāja. Taču vēlēšanas uzskatīja par negodīgām starptautiskie novērotāji.
Daudziem opozīcijas kandidātiem bija liegta iespēja kandidēt, citi tika ieslodzīti, bet daļa pameta valsti, lai izvairītos no vajāšanas. Līdz ar to opozīcija vēlēšanas atzina par nebrīvām un negodīgām, un balsošanu boikotēja. Maduro pārvēlēšanu neatzina opozīcijas kontrolētais parlaments.
Venecuēla ir piedzīvojusi ekonomisko sabrukumu ar 800 000% lielu inflāciju 2018. gadā. Trīs miljoni iedzīvotāju valsti ir pametuši.
Maduro valdība kļūst arvien izolētāka, bet atbalstu Karakasai pauž Maskava.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
