NATO visas savas pastāvēšanas laikā galvenokārt fokusējusies uz Krievijas atturēšanu un ierobežošanu, taču tagad par primāro tematu alianses dalībvalstu vidū kļūst jautājumi, kas saistīti ar Ķīnu, atzīmējot 70. gadadienu kopš NATO militārās alianses izveidošanas, raksta portāla "Politico" analītiķis Metjū Karnitšings.
"Ķīna rada izaicinājumus teju katrā nozarē. Ir svarīgi saprast, ko tas nozīmē NATO," viņš citē Vācijas ārlietu ministru Heiko Māsu.
Pašreiz lielākais trūkums ir vienotas stratēģijas neesamība, paudis arī bijušais Vācijas vēstnieks Volfgangs Išingers. "Mēs visi iegūtu, ja varētu radīt kopīgu pieeju [Ķīnas politika] ar ASV... Bet šobrīd mums nav ES stratēģijas un nevar pastāvēt kopīga stratēģija, ja tev nav pašam savas," viņš skaidrojis.
Ķīna ir viena no galvenajām Eiropas tirdzniecības partnerēm – tā ieņem otro vietu Eiropas Savienības (ES) galveno tirdzniecības partneru sarakstā, atpaliekot tikai no ASV. Pekina arī izrādījusi vēlmi investēt infrastruktūras projektos vairākās Eiropas valstīs, tostarp Ungārijā un Grieķijā.
Ja ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai Ķīna atradusies ārpolitikas jautājumu epicentrā teju no pirmās prezidentūras dienas, tad Eiropa tikai tad sāk domāt par iespējamajiem stratēģiskajiem draudiem, ko kontinentam rada Ķīnas īstenotā politika, raksta "Politico".
Drošības nozares pārstāvji argumentējuši, ka, neraugoties uz nesaskaņām, kuras radījušas debates par finansiālā sloga sadali alianses ietvaros, Ķīnas politika ir jautājums, kurā ASV un tās Eiropas sabiedroto intereses sakrīt. Kā piemērus var minēt jautājumus par kuģošanas ceļu atvērtību stratēģiski svarīgos tirdzniecības reģionos, tostarp Dienvidķīnas jūrā. Tāpat uzmanība tiek pievērsta Ķīnas spējām radīt draudus kibertelpā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
