Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida piektdien paziņojusi, ka viņas gaidāmā tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iecerēta, lai atsāktu kontaktus starp abām kaimiņvalstīm, un norādījusi, ka nav jēgas šai vizītē meklēt apslēptu jēgu.
Pēc viņas teiktā, lai gan sabiedrībā izskanējuši apgalvojumi, ka par šīs vizītes apstākļiem nav pietiekami ziņots atklātībā, patiesībā tas tā nav.
Kaljulaida norādījusi, ka viņai ar Putinu jau bijusi īsa saruna pagājušā gada novembrī Parīzē, Pirmā pasaules kara beigu atceres pasākuma laikā. Šai sarunā viņa Putinam sacījusi, ka Igaunijai un Krievijai kā kaimiņvalstīm jāsarunājas savā starpā, un viņai radies iespaids, ka Putins tam piekrīt. Viņa toreiz arī minējusi, ka pavasarī plāno atklāt atjaunoto Igaunijas vēstniecību Maskavā un ka šīs vizītes laikā varētu sarīkot tikšanos.
Kopš tā laika notikusi rūpīga gatavošanās vizītei sadarbībā ar Ārlietu ministriju, un pagājušās nedēļas laikā izstrādāti konkrētāki plāni un notikusi vārdiska komunikācija jautājumā par valstu vadītāju tikšanos. Vaicāta, cik ilga varētu būt šī tikšanās, Kaljulaida atbildējusi, ka tādas detaļas viņai nav zināmas.
Kā izteikusies prezidente, Krievija ir Igaunijas kaimiņvalsts, ar kuru tai jau aptuveni desmit gadus nav bijis augsta līmeņa kontaktu un tam arī bijuši nopietni iemesli - Krimas aneksija un Krievijas agresija Ukrainā. Vienlaikus viņa paudusi pārliecību, ka ir jārunā arī par šiem neērtajiem tematiem.
"Mēs daudz runājam par Krieviju, un, manuprāt, nav labi nerunāt ar Krieviju," Kaljulaida sacījusi žurnālistiem. Viņa uzsvērusi, ka Igaunija nevēlas no Krievijas neko saņemt un vizītes mērķis ir saziņa.
Prezidente apliecinājusi, ka Igaunija arī turpmāk atbalstīs "visas Eiropas vērtības", runājot tiklab par Minskas vienošanos izpildi, kā sankciju turpināšanu. Jautāta, kādu iespaidu Igaunija ar šādu vizīti atstās uz pārējo pasauli, Kaljulaida atbildējusi, ka Igaunijas mērķis ir kopā ar partnervalstīm iestāties par savām vērtībām. "Nav jēgas tajā meklēt kaut kādus slēptus nolūkus," viņa uzsvērusi.
"Man nav iemesla domāt, ka diplomātiskās attiecības starp valstīm nozīmē zaudēt vai uzvarēt," izteikusies Kaljulaida, piebilstot, ka Krievija saistībā ar šo vizīti uztver Igauniju kā līdzvērtīgu partneri un Igaunijai nav iemesla mazvērtības kompleksam.
Marta nogalē Igaunijas prezidentes kanceleja paziņoja, ka Kaljulaida gatavojas 18.aprīlī apmeklēt Maskavu darba vizītē, lai atklātu renovēto Igaunijas vēstniecības ēku, bet otrdien tika pavēstīts, ka šā brauciena laikā viņa vēlas arī tikties ar Putinu un ka Igaunijas vēstniecība Maskavā nosūtījusi Krievijas Ārlietu ministrijai oficiālu notu, kurā uzdots jautājums par šādas tikšanās iespējamību. Kremlis trešdien apliecināja, ka Putina tikšanās ar Kaljulaidu tiek gatavota.
Kā ziņots, prezidentes ieceri kritiski vērtējuši vairāki Igaunijas politiķi. Kā laikrakstam "Ohtuleht" izteicās bijusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda, kas 2017.gadā kandidēja uz prezidenta amatu, bet martā ievēlēta jaunā sasaukuma parlamentā, "renovētas vēstniecības ēkas atklāšana nav pietiekams iemesls, lai apmeklētu valsti bez ielūguma un "nav [prezidenta] cienīgi apmeklēt valsti, ar kuru mums nav labu kaimiņattiecību un regulāras sadarbības ārpolitikā".
Arī Rīgikogu iepriekšējā sasaukuma Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons laikrakstam pauda neizpratni par Kaljulaidas lēmumu un norādījis, ka prezidentei pašai būtu tas jāizskaidro sabiedrībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
