Eiropas Savienības (ES) līderi otrdien samitā Briselē tiksies ar Ķīnas prezidentu Li Kecjanu, taču cerības uz vienošanos tirdzniecības jomā, šķiet, lemtas neveiksmei.
ES neapmierina Ķīnas ekonomikas lēnā atvēršanās, lai gan ES gadiem ilgi devusi Ķīnai plašu piekļuvi savam tirgum. Bažas rada arī Ķīnas iesaistīšanās Eiropas infrastruktūras projektos un Ķīnas rūpniecības subsidēšana.
Ķīna savukārt izrādījusi mazu gatavību ieklausīties Eiropas sūdzībās.
Eiropas avoti ziņo, ka samitā, kas ilgs pusi dienas, visticamāk, neizdosies vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu.
Saskaņā ar ES amatpersonu sacīto, Ķīna nevēlas uzņemties saistības jomās, kas satrauc Briseli, tostarp rūpniecības subsīdiju ietveršanu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformā. Ķīnas arī nevēlas parakstīties zem nomierinoša paziņojuma par labiem nodomiem, kāds tika publiskots pērnā gada samita noslēgumā Pekinā.
Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī nāca klajā ar desmit punktu plānu, ierosinot veidot tiešākas attiecības ar Ķīnu, ko nodēvēja par "sistēmisku konkurenti".
Francijas prezidents Emanuels Makrons novērtēja atzinīgi šo soli, nosaucot to par novēlotu atmošanos.
Taču ES dalībvalstīm nenākas viegli saglabāt vienotību ārpolitikā, kas ļāvis Ķīnai noslēgt divpusējus līgumus ar atsevišķām bloka dalībvalstīm.
"Kad ekonomikas politika šķērso ceļus ar ārpolitiku un drošību, ES trūkst gribas un spēju rīkoties stratēģiski," norādīja Londonas Ekonomikas skolas Eiropas institūta pētnieks Filips Legrāns.
"Izņemot Franciju un Lielbritāniju, kas pamet ES, dalībvalstu valdībām trūkst ģeopolitiskas domāšanas," teikts Legrāna rakstā, kas tapis pēc "Project Syndicate" pasūtījuma.
Pēdējā laikā uzskatāmākais piemērs bijis Itālijas lēmums iesaistīties Ķīnas "Vienas joslas, viena ceļa" iniciatīvā, kas paredz attīstīt infrastruktūru maršrutā, kas aptuveni ved pa seno Zīda ceļu.
Itālija ir pirmā G7 valsts, kas pievienojusies šai iniciatīvai.
Romas un Pekinas tuvināšanās satrauc Eiropas sabiedrotos, kas uzskata par stratēģisku kļūdu atļaut Ķīnas uzņēmumiem iegūt tādus ES infrastruktūras objektus kā ostas.
ES gatavojas ieviest sistēmu ārvalstu investīciju pārbaudīšanai, sevišķi to investīciju, kas ieplūst stratēģiski svarīgos infrastruktūras objektos un tehnoloģijās.
Bijušais Grieķijas finanšu ministrs un ES kritiķis Janis Varufakis savukārt pauda pārliecību, ka Eiropa pati būs vainīga, ja Vidusjūras valsts pievērsīsies Ķīnai.
"Mēs radījām vakuumu, un Ķīna to aizpilda. Ķīnieši ienāk, jo šajā kontinentā trūkst investīciju (..). Mēs nespējam radīt investīcijas, kas dotu mūsu uzņēmumiem iespēju sacensties ar viņiem," pagājušajā nedēļā Briselē paziņoja Varufakis.
Iespējams, otrdien gaidāmā samita izredzes grāvusi arī Makrona tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, pagājušajā nedēļā. Sarunās piedalījās arī Vācijas kanclere Angela Merkele un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
Tikšanās Parīzē deva ES iespēju paust savas bažas Ķīnas prezidentam, taču politologi uzskata, ka tas arī ievērojami mazinājis šonedēļ gaidāmā ES samita nozīmi. Briselē Ķīnas premjerministrs netiksies ar ES dalībvalstu līderiem, bet tikai ar Junkeru un Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku.
"Ķīnas samits jau ir noticis. Ķīnai tā nav Eiropa bez Francijas un Vācijas vienā telpā," ziņu aģentūrai AFP norādīja Briselē bāzētās domnīcas ECIPE direktors Hosuks Lī Makijama.
"Sji jau ir runājis. Sji jau ir paspiedis roku saviem kolēģiem, tādēļ samits jau ir noticis," norādīja eksperts.
Viņš brīdināja, ka ES riskē palikt iepakaļ, ja ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās tiktu panākta vienošanās starp divām pasaules lielākajām ekonomikām.
"Ķīna droši vien piedāvās mums kaut kādu atšķaidītu versiju tam, ko piedāvāja amerikāņiem, bet tas arī nozīmē, ka arī mums kaut kas būs jādod," sacīja Lī Makijama.
Lai gan otrdiena samits var nenest praktiskus rezultātus, ES amatpersonas uzstāj, ka tam ir nozīme spiediena uzturēšanā.
ES valda uzskats, ka ir svarīgi komunicēt ar Ķīnu, ka pienācis brīdi, kurā ES vēlas redzēt konkrētus soļus viņu gatavībā sadarboties PTO, norādīja kāds ES diplomāts.
"Svarīgi, ka mēs dodam signālu Ķīnai, ka ES ir partnere, bet arī konkurente un prasa Pekinai spert zināmus soļus," piebilda diplomāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
