Eiropas iedzīvotāji maija izskaņā dosies pie vēlēšanu urnām izvēlēties Eiropas Parlamenta (EP) deputātus. Viena no galvenajām pirmsvēlēšanu intrigām saistīta ar lielās koalīcijas izveides procesiem – jau šobrīd notiek diskusijas par to, kādi politiskie spēki tajā varētu ietilpt un kādu Eiropas Savienības (ES) politiku tie centīsies īstenot šī sasaukuma laikā. Piedāvājam ieskatu galvenajās Eiropas politikas tendencēs pirms EP vēlēšanām un skaidrojam, kā tās varētu ietekmēt lielās koalīcijas veidošanu.
Kopš EP vēlēšanām 2014. gadā, politiskā situācija Eiropā ir ievērojami mainījusies - šobrīd ES saskaras gan ar ārējiem, gan iekšējiem izaicinājumiem. Maniere kādā tos mēģinās pārvarēt ievēlētie deputāti ietekmēs visa "Eiropas projekta" nākotni, tādēļ šī gada EP vēlēšanām būs īpaši liela nozīme.
Paredzēts, ka šogad vēlēšanās notiks cīņa par 705 EP vietām, jo parlamenta krēslu skaits samazināts Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" dēļ (2014. gadā vēlēšanās EP deputātu kandidāti sadalīja 751 vietu). Šobrīd par "Brexit" procesu pastāv daudz neskaidrību un nav izslēgts, ka Lielbritānija piedalīsies arī šī gada EP vēlēšanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
