Cīņa par Eiropu: Kādi politiskie spēki stūrēs Eiropu tālāk  (98)

Kopš EP vēlēšanām 2014. gadā, politiskā situācija Eiropā ir ievērojami mainījusies - šobrīd ES saskaras gan ar ārējiem, gan iekšējiem izaicinājumiem. Maniere kādā tos mēģinās pārvarēt ievēlētie deputāti ietekmēs visa "Eiropas projekta" nākotni, tādēļ šī gada EP vēlēšanām būs īpaši liela nozīme.

Paredzēts, ka šogad vēlēšanās notiks cīņa par 705 EP vietām, jo parlamenta krēslu skaits samazināts Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" dēļ (2014. gadā vēlēšanās EP deputātu kandidāti sadalīja 751 vietu). Šobrīd par "Brexit" procesu pastāv daudz neskaidrību un nav izslēgts, ka Lielbritānija piedalīsies arī šī gada EP vēlēšanās.

Līdzšinējo lielo koalīciju veidoja Eiropas Tautas partija (EPP), Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D) un Eiropas liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE). Viens no galvenajiem jautājumiem pirms 2019. gada vēlēšanām ir, vai centriski labējiem un centriski kreisajiem spēkiem, kuru popularitāte aizvadīto gadu laikā ir kritusies, izdosies saglabāt vairākumu jaunākajā EP sasaukumā.

Pašreizējās prognozes liecina, ka EPP un S&D deputātu skaits pēc šī gada vēlēšanām samazināsies. Neraugoties uz paredzēto deputātu skaita samazinājumu, EPP joprojām būs visplašāk pārstāvētā partija Eiropas Parlamentā, atsaucoties uz domnīcas "VoteWatch" janvārī izteiktajām prognozēm, raksta portāls "Euractiv". Līdzīgas tendences novērojamas arī EP mājaslapā un portālā "Politico" publicētajās prognozēs, kurās EPP paredz 177-188 vietu iegūšanu. 2014. gada vēlēšanās EPP ieguva 218 vietas.

EPP frakcijas līderis Manfrēds Vēbers

Ievērojamus zaudējumus parlamenta deputātu skaita izteiksmē varētu piedzīvot S&D partija – prognozes liecina, ka S&D ieņems aptuveni 142 EP krēslus (2014. gadā partija ieguva 186). Arī tādas kreisā flanga partijas kā Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība un Eiropas Apvienotie kreisie un Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki arī varētu zaudēt dažas no savām vietām EP, liecina pašreizējās prognozes.

Neraugoties uz zaudējumiem, kurus varētu piedzīvot lielās koalīcijas partijas, proeiropeiskajiem spēkiem, visdrīzāk, izdosies saglabāt vairākumu EP. Tas skaidrojams ar to, ka EPP un S&D koalīcijas partnerei – ALDE partijai – pārāk lieli zaudējumi nav prognozēti.

Proeiropisko spēku rindas EP centīsies paretināt viens no aizvadīto gadu prominentākajiem spēlētājiem Eiropas politikā - eiroskeptisko labējā flanga populistu partiju pārstāvji. Vairākās ES dalībvalstīs varas pozīcijās atrodas tieši šīs partijas un, tuvojoties EP vēlēšanām, tās nav slēpušas savas ambīcijas par politisko procesu ietekmēšanu arī ES mērogā.

Šīs partijas asi kritizējušas līdzšinējo ES politiku, īpaši fokusējoties uz jautājumiem, kas saistīti ar imigrācijas samazināšanu, valsts individuālās suverenitātes saglabāšanu un palielināšanu, kā arī globalizācijas negatīvo ietekmi uz valsti. Ārpolitiski vairāki šo partiju pārstāvji arī aicinājuši pārskatīt ES attiecības ar Krieviju, tostarp atcelt ekonomiskās sankcijas, kuras ieviestas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Krimas pussalas okupācijas, un prokremlisko separātistu atbalstīšanas Ukrainas austrumos.

Būtiska problēma, ar kuru saskārušās labējās populistu partijas, ir nespēja panākt vienprātību dažādos svarīgos jautājumos. Centienos apvienot labējo populistu partijas iesaistījās pat Stīvens Banons – bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas stratēģis un cilvēks, kuru uzskata par vienu no galvenajiem Trampa 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu uzvaras arhitektiem. Tomēr arī viņa pūles ar panākumiem nevainagojās.

Labējo populistu politiķi arī paši centušies veicināt savu domubiedru sadarbību un vienotību. Pirmdien Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni no "Līgas" partijas paziņoja par jaunas frakcijas veidošanu EP ietvaros, kuru sauks par "Eiropas tautu un nāciju aliansi" (EAPN). Preses konferencē, kurā Salvīni paziņoja par jaunās frakcijas veidošanas plāniem, piedalījās arī viens no Vācijas partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) līderiem Jergs Moitens.

"Salvīnī projektam" varētu pievienoties arī Somijas un Dānijas labējā flanga partijas, kuras šobrīd pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu. Tāpat gatavību sadarboties ar Salvīni paudusi Austrijas Brīvības partija un Marinas Lepēnas pārstāvētā Nacionālā apvienība. Tiesa, pirmdienas pasākumā neviens no Lepēnas partijas pārstāvjiem nepiedalījās, raksta "Politico".

Apvienot visus labējo populistu spēkus vienā EP frakcijā Salvīni, visdrīzāk, neizdosies. Sadarbību ar Itālijas iekšlietu ministru Eiropas mērogā noraidījusi Polijā valdošā "Likums un taisnīgums", kā arī Ungārijas premjera Viktora Orbāna pārstāvētā "Fidesz".

Lai gan prognozes liecina, ka labējo populistu partijas šogad iegūs lielāku atbalstu, nekā iepriekšējās EP vēlēšanās, centrālais jautājums paliek nemainīgs – vai tās spēs pārvarēt savstarpējo nevienprātību vairākos nozīmīgos jautājumos. Pašreizējā situācija rāda, ka tā joprojām ir eiroskeptiķu Ahileja papēdis, ar kuru tuvākajā laikā, visdrīzāk, neizdosies tikt galā. Nevienprātība un sašķeltība varētu ietekmēt šo partiju efektivitāti ES politisko procesu veidošanā.

Vēl viena no intrigām pirms EP vēlēšanām saistīta ar nākamā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta izvēli. Šobrīd par galvenajiem favorītiem šajā cīņā izvirzījušies Manfrēds Vēbers (EPP) un Franss Timmermanss no Eiropas Sociālistu grupas.

EK līderi 2014. gadā izvēlējās tā saucamajā "Spitzenkandidat" procesā, kurā katra grupa izvirza savu kandidātu. Šādā procedūrā uzvarēt cīņā par prezidentūru labas izredzes ir kandidātam, kura pārstāvētā politiskā grupa iegūst visvairāk vietu EP vēlēšanās. Ņemot vērā pašreizējās EP vēlēšanu rezultātu prognozes, Vēbers varētu būt tas, kurš EK vadītāja amatā aizstās Žanu Klodu Junkeru. Kandidāts gan vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam, tādēļ arī EPP uzvara vēlēšanās automātiski negarantē Vēbera nokļūšanu EK prezidenta amatā.

ALDE pārstāves Margrētes Vestageres vārds izskan kā viens no kompromisa variantiem, ja koalīcijai neizdosies vienoties par Timmermana vai Vēbera kandidatūrām.

Šādu Eiropas Komisijas prezidenta izvēles procesu gan kritizējušas atsevišķas ES politiskās grupas. Piemēram, EP liberāļi (ALDE) nav izvirzījuši vienu, bet gan vairākus kandidātus šim amatam, atzīmē "Politico". Arī ES dalībvalsts Francija paudusi skepsi par šādu EK līdera izvēles procedūru. Agrāk EK prezidentu izvēlējās ES dalībvalstis, bet šī procedūra netika uzskatīta par gana demokrātisku un EK līdera ievēlēšana tika nodota eiropiešu vēlētā parlamenta rokās.

Savukārt Timmermanss intervijā portālam "Euractiv" atklājis, ka vēlas, lai EK prezidenta izvēles formāts nemainās, piebilstot, ka būtu jocīgi, ja EK vadītāju izvēlētos slepenu sarunu ceļā un sakot, ka tas būtu šķērslis centieniem padarīt Eiropu demokrātiskāku. Līdzīgu viedokli paudis arī Vēbers:"Nevajadzētu aizmirst, ka lielākā daļa Eiropas partiju un vairāki valstu valdību vadītāji ir atbalstījuši "Spitzenkandidat" principu." "Ja viņi to pēkšņi aizmirst, tad tas būtu liels solis atpakaļ demokrātijai un vēlētāju dalībai Eiropā," Vācijas laikrakstam "Der Tagesspiegel" norādīja Vēbers.

ES dalībvalstīs EP vēlēšanas notiks no 23. līdz 26. maijam. Latvijā tās notiks 25. maijā.