Londonas tiesa ceturtdien tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džūljenu Asanžu atzina par vainīgu apsūdzībās par galvojuma nosacījuma pārkāpšanu 2012. gadā un lika viņu paturēt apcietinājumā, līdz tiek pasludināts izraudzītais soda mērs.
Šajā lietā Asanžam draud līdz 12 mēnešiem cietumā.
Vēl viena tiesas sēde gaidāma 2. maijā saistībā ar ASV prasību izdot Asanžu lietā par datorsistēmu uzlaušanu.
Kā pavēstīja ASV Tieslietu ministrija, Asanžs Londonā aizturēts, pamatojoties uz ASV orderi, kurā Asanžs apsūdzēts par piedalīšanos vērienīgā ASV militāro un diplomātisko dokumentu nopludināšanā 2010. gadā.
ASV Asanžam izvirzītas federālās apsūdzības par "sazvērestību, lai veiktu ielaušanos datoros, piekrītot uzlauzt paroli slepenam ASV valdības datoram". Asanžam ASV šajā lietā draud līdz pieciem gadiem cietumā.
Asanžs 2010. gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros, teikts apsūdzības rakstā.
Kaut arī nav skaidrs, vai paroles tikušas uzlauztas, Tieslietu ministrija norādīja, ka šie soļi bijuši daļa no Asanža līdzdalības "vienā no lielākajiem slepenas informācijas apdraudējumiem Savienoto Valstu vēsturē".
Meningai nododot "WikiLeaks" tūkstošiem slepenu dokumentu, plaša sabiedrība uzzināja par ASV armijas pārkāpumiem Irākas karā, kā arī diplomātiskos noslēpumus attiecībā uz daudzām pasaules valstīm.
Pateicoties Meningas dokumentiem, "WikiLeaks", ko Asanžs bija izveidojis vēl vairākus gadus pirms tam, kļuva par ietekmīgu spēlētāju globālajā kustībā pret slepenību. Vēl vairākus mēnešus pēc tam pasaules mediji turpināja pārpublicēt "WikiLeaks" nopludinātos slepenos ASV dokumentus.
Kopš dokumentu nopludināšanas ASV Asanžu uzskatījušas par draudu nacionālajai drošībai. Tiesa gan, pirms 2017. gadā pie varas ASV nāca prezidents Donalds Tramps, Savienoto Valstu valdība, kā šķiet, nevēlējās vērsties pret viņu, ņemot vērā, ka Asanža aktivitātes līdzinās tam, ko žurnālisti veic savā ikdienas darbā.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo 2017. gadā, vēl būdams Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors, "WikiLeaks" raksturoja kā "nevalstisku naidīgu izlūkdienestu", ko atbalsta Maskava.
Kā skaidroja Asanža ASV advokās Barijs Polaks, Asanža aizturēšana ir "bezprecedenta solis no Savienoto Valstu puses, kas cenšas panākt ārvalstu žurnālista izdošanu, lai sauktu viņu pie atbildības par patiesas informācijas publicēšanu".
Specifiskās apsūdzības par palīdzēšanu Meningai centienos uzlauzt paroli, šķiet, iecerētas, lai neskartu ASV Konstitūcijas pirmo labojumu par garantijām preses brīvībai.
Apsūdzības rakstā nav minēta "WikiLeaks" loma, publicējot ASV Demokrātiskās partijas dokumentus un korespondenci pēc tam, kad partijas datorsistēmas 2016. gada vēlēšanu kampaņas gaitā bija uzlauzuši Krievijas specdienesti.
Bijusī ASV izlūkošanas analītiķe Meninga 2013. gada augustā ASV tika notiesāta par spiegošanu un citiem noziegumiem pēc savas atzīšanās, ka nodevusi slepenus valdības un armijas dokumentus vietnei "WikiLeaks".
Meninga mūža lielāko daļu bija pazīstama kā vīrietis vārdā Bredlijs Menings, bet, jau atrodoties ieslodzījumā, lūdza, lai viņu uzskata par sievieti un dēvē par Čelsiju.
Meninga 2017. gada maijā tika atbrīvota no ieslodzījuma saskaņā ar bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas lēmumu samazināt viņai piespriesto 35 gadu cietumsodu.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.
Kā pavēstīja Asanža advokāte, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.
Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
