Baltkrievijas prezidents asi nokritizējis Krieviju par vēršanos pret baltkrievu precēm un piedraudējis, ka varētu bloķēt Krievijas naftas piegādes Eiropai pa Baltkrieviju šķērsojošiem cauruļvadiem, vēsta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).
Ceturtdien valdības sēdē Minskā Lukšenko paziņoja, ka Krievija ir slēgusi savu tirgu vairākām baltkrievu precēm, nodēvējot tās par sankcijām. "Pret viņiem ir [Rietumu] sankcijas, bet viņi izmanto to pašu ieroci pret savu tuvāko sabiedroto," paziņoja Lukašenko.
10. aprīlī Krievijas lauksaimniecības uzraugs "Rosselkhoznadzor" paziņoja, ka Krievijas tirgū būs aizliegts ievest baltkrievu ābolus un bumbierus. Tas notiek laikā, kad starp Maskavu un Minsku pieaugošu spriedzi rada jautājums par Baltkrievijas dziļāku integrēšanos Krievijā.
Lukašenko nesen kritizēja Krievijas importētās enerģijas cenu paaugstināšanu, vērtējot tos kā Maskavas centienus piespiest Baltkrieviju atkāpties no neatkarības.
Ceturtdienas uzrunā valdībai Lukašenko deva rīkojumu "vajadzības gadījumā" sākt naftas cauruļvadu remontu, kas, viņaprāt, apturēšot Krievijas naftas piegādes Eiropai caur Baltkrieviju.
"Viņi sit mums pa kreiso vaigu un mēs piedāvājam viņiem labo, kas tas ir?" Lukašenko vaicāja valdības pārstāvjiem, instruējot viņus ieskicēt atbilstošus atbildes pasākumus Maskavai līdz nākamajai nedēļai.
Baltkrievija ir Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) un Kolektīvās drošības līguma locekle. Šīs reģionālās organizācijas novērotāji vērtē kā Kremļa saimnieka Vladimira Putina centienus nostiprināt varu bijušās PSRS teritorijā un pretoties Eiropas Savienības (ES) un NATO ietekmei.
Lukašenko arī iepriekš ir vērsies ar kritiku pret Maskavu, kā arī apliecinājis abu valstu ciešās saites un draudzību. Tā nereti tiek vērtēts kā Lukašenko politika maksimāla labuma iegūšanai. Turklāt šajā procesā Baltkrievijas līderis mēdz balansēt starp lojalitātes apliecinājumiem Maskavai, vai gluži pretēji – dodot mājienus par vēlmi uzlabot attiecības ar Rietumiem.
Pērnā gada nogalē Baltkrievijā viesojās Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs. Viņš paziņoja, ka Krievija ir gatava veidot ar Baltkrieviju kopīgu naudas drukāšanas centru, muitas dienestu, tiesu un valsts kontroles dienestu. Tādā gadījumā abas valstis varēs piekopt vienotu nodokļu politiku, rakstīja "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).
Baltkrievijā šo paziņojumu uztvēra kā daļu no ekonomiskā spiediena pret valsti. 14. decembrī Lukašenko Krievijas žurnālistiem paziņoja, ka viņam valsts suverenitāte ir "svēta" un viņš nepieļaus tās zaudēšanu.
Jūnijā Lukašenko brīdināja, ka nepietiekamas ekonomiskās attīstības rezultātā valsts ir apdraudēta. "Mēs esam frontē. Neizturēsim šos gadus, izgāzīsimies, tātad, vajadzēs vai nu kādas valsts sastāvā iet, vai arī pret mums slaucīs kājas. Bet nedod dievs vēlreiz izraisīs karu kā Ukrainā," teica Lukašenko, neprecizējot, kura valsts apdraud Minsku
Februārī Lukašenko Sočos tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pēc sarunām Lukašenko paziņoja, ka suverenitāte ir "svēta" un ka pastāv "divas atsevišķās valstis". Savukārt Putins uzsvēra, ka pasaulē "nepastāv pilnīgi neatkarīgas valstis".
Savukārt martā Lukašenko paziņoja, ka viņam nav iebildumu pret kopīgu valūtu ar Krieviju.
Pēc februāra sarunām Lukašenko arī pavēstīja, ka nav ar Putinu apspriedis tā dēvēto nodokļu manevru. Pēc Lukašenko teiktā, viņš šaubās, vai šis jautājums ir svarīgākais Krievijas un Baltkrievijas attiecībās, ir arī citas problēmas, kuras vajag risināt, ziņoja aģentūra LETA.
Krievijai veicot tā dēvēto nodokļu manevru - sešu gadu laikā pakāpeniski atceļot eksporta nodevu un vienlaikus paaugstinot derīgo izrakteņu ieguves nodokli, naftas cena Krievijas iekšējā tirgū pietuvināsies pasaules cenām. Baltkrievija kā Eirāzijas ekonomiskās zonas dalībniece naftu var iegādāties par Krievijas iekšējā tirgus cenām, skaidro LETA.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
