Pieņemot tā dēvētos trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumus, Eiropas Parlaments (EP) cer veicināt cilvēku vēlmi ziņot par nelikumībām darba vietās, kā arī rada apstākļus, lai tas notiktu droši.
Tādējādi ikvienu, kurš Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiesībsargājošajām institūcijām vai sabiedrībai atklās informāciju par kaitnieciskām darbībām, piemēram, interešu konfliktu, korupciju vai pilnvaru pārkāpšanu, aizsargās ES noteikumi. Noteikumi īpaši attiecas uz tādām jomām publiskie iepirkumi, finanšu pakalpojumi, naudas atmazgāšana, preču un transporta drošība, kodoldrošība, sabiedrības veselība, patērētāju un datu aizsardzība.
Trauksmes cēlāji sadarbībā ar žurnālistiem palīdzējuši eiropiešiem uzzināt gan par "Cambridge Analytica", gan par "Volkswagen" krāpšanos, gan tā dēvētajiem Panamas dokumentiem, atzīmē Eiropas Apvienotie kreisie spēki/Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki.
Tie norāda, ka šādiem noteikumiem vajadzētu aizsargāt tādus trauksmes cēlājus kā Julians Asandžs, kā arī plašāk Eiropā mazāk izskanējušus vārdus, piemēram, Bulgārijas "zelta vīzu" skandālu atmaskojušo Tieslietu ministrijas ierēdni Katju Matevu,"Nestle" pārtikas drošības pārkāpumus atmaskojušo viceprezidenti Jasmīnu Motarjemi un "Danske Bank" pārkāpumus atmaskojušo Hovardu Vilkinsonu.
Lai garantētu trauksmes cēlēju drošību un informācijas konfidencialitāti, jaunie noteikumi paredz iespēju ziņas izpaust gan attiecīgajai juridiskajai personai, gan nepastarpināti atbildīgajām valsts iestādēm vai ES iestādēm. Gadījumā, kad trauksmes cēlēju sniegtajām ziņām nesekos attiecīga darbība vai viņi saskatīs draudus sabiedrības interesēm vai atriebības risku, aizsardzība būs spēkā, arī ziņas izpaužot publiski.
Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka publisko iepirkumu jomā vien nepietiekamas trauksmes cēlēju aizsardzības dēļ ik gadu tiek zaudēti 5,8 līdz 9,6 miljardi eiro.
Jaunie noteikumi nosaka drošības pasākumus, lai novērstu pret trauksmes cēlējiem vērstus atriebības pasākumus - piemēram, atbrīvošanu no darba vai pazemināšanu amatā. Aizsardzība tiks piemērota arī cilvēkiem, kas sniedz atbalstu trauksmes sniedzējiem, piemēram, kolēģiem un radiniekiem.
Dalībvalstīm trauksmes cēlējiem jānodrošina bezmaksas piekļuve informācijai par pieejamajiem atbalsta pasākumiem un juridisko palīdzību. Tiesvedības laikā trauksmes cēlējiem iespējams sniegt arī finansiālu un psiholoģisku atbalstu.
Jaunie noteikumi vēl jāapstiprina ES valstu ministriem. Dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai tos īstenotu. Tiesa, jau tagad desmit ES valstīs (Francijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Maltā, Nīderlandē, Slovākijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē) noteikta visaptveroša trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība, un 1. maijā arī Latvijā stājas spēkā "Trauksmes celšanas likums".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
