Vairākos starptautiski svarīgos jautājumos ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ārpolitika bijusi neordināra, bet ASV–Irānas attiecību jomā Baltā nama saimnieks kopumā bijis visai konsekvents. Asa retorika, kodollīguma saistību saraušana un ekonomisko sankciju atjaunošana ir tikai daži no piemēriem, kas raksturo Trampa administrācijas stingro nostāju pret Irānu. Piedāvājam ieskatu Donalda Trampa īstenotajā politikā pret Islāma Republiku un skaidrojam tās ietekmi gan reģionālā, gan globālā mērogā.
ASV–Irānas attiecības kļuva saspīlētas pēc Islāma revolūcijas 1979. gadā, kad varu zaudēja Rietumiem lojālais šahs Muhameds Reza Pehlevī. Irānā izveidojās teokrātisks režīms, kas ieviesa būtiskas pārmaiņas valsts sociālajās un politiskajās struktūrās, tostarp pārskatīja attiecības ar ASV – Savienotās Valstis no ilggadēja Irānas sabiedrotā kļuva par jaundibinātās Islāma Republikas pretinieku.
Šo 40 gadu laikā kopš Islāma revolūcijas ASV–Irānas attiecībās saglabājušies vairāki saspīlējumi, kuri noveduši pie savstarpējiem pārmetumiem, draudiem, kā arī pretrunīgi vērtētiem politiskiem lēmumiem. Arī Trampa administrācijas laikā ASV–Irānas attiecības joprojām vērtējamas kā sarežģītas, un tajās parādījušies jauni izaicinājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
