Pagājušais gads tika uzskatīts par visvardarbīgāko Meksikas vēsturē, kad tika pastrādāts 33 500 slepkavības, kas ir lielākais skaits kopš datu apkopošanas sākšanas 1997. gadā.
Jaunie dati apgāž jaunā prezidenta Andresa Manuela Lopesa Obradora apgalvojumus, ka viņa prezidentūras laikā slepkavību skaits nav palielinājies. Lopess Orbradors stājās amatā decembrī ar solījumu apkarot vardarbību.
Lopesa Obradora stratēģijas ietvaros cīņai ar narkokarteļiem un vardarbību izveidota Nacionālā gvarde, kas drīzumā no armijas pārņems policijas pilnvaras.
Prezidenta sākotnējo priekšlikumu asi kritizēja cilvēktiesību organizācijas, kas uzskatīja, ka šis jaunais spēks pastāvīgi militarizēs valsti. Priekšlikums tika mainīts, nosakot piecu gadu robežu armijas lomai noziedzības apkarošanā un pakļaujot Nacionālo gvardi Drošības ministrijai, nevis Aizsardzības ministrijai.
Janvāra beigās Lopess Obradors pasludināja, ka valsts karš pret narkotikām ir beidzies, un valdība vairs neizmantos armiju narkotiku karteļu vadoņu notveršanai.
Kopš 2006. gada, kad Meksikas valdība cīņai ar narkotiku biznesu iesaistīja armiju, valstī nogalināti vairāk nekā 250 000 cilvēku.
Armijas iesaistīšana cīņā pret karteļiem tikusi plaši kritizēta. Lai arī šī stratēģija palīdzēja notvert virkni narkobaronu, to pavadīja vardarbības uzplūds, sadrumstalotajiem karteļiem izvēršot cīņu vienam pret otru un drošības spēkiem.
Iepriekšējais Meksikas prezidents Enrike Penja Njeto 2014. gadā izveidoja jaunu spēku – tā saukto Žandarmēriju, mēģinot pakļaut cīņu pret narkobiznesu civilai pavēlniecībai. Šī reforma tomēr izčākstēja, nepanākot gandrīz nekādas pārmaiņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
