Francijas galēji labējās Nacionālās apvienības (RN) līdere Marina Lepēna (attēla centrā) ceturtdien paziņojusi, ka Eiropas nacionālistu partijas piedāvā vēlētājiem maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās "jaunu Eiropas harmoniju".
Lepēna tikās Prāgā ar Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas (PVV) līderi Gērtu Vildersu (attēlā pa labi) un pauda atbalstu Čehijas galēji labējās partijas "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) līderim, Tokijā dzimušajam uzņēmējam Tomio Okamuram (attēlā pa kreisi).
Populistu partiju alianse, kurā ietilpst arī Itālijas "Līga" un Austrijas Brīvības partija, EP vēlēšanās, visticamāk, gūs labus panākumus, taču eksperti apšaubu šo partiju spēju sadarboties.
"Mēs šeit redzam jaunas Eiropas harmonijas dzimšanu, Eiropas nacionālajām partijām apvienojot spēkus, lai piedāvātu 500 miljoniem eiropiešu jaunu ietvaru sadarbībai, jaunu projektu un jaunu potenciālo nākotni," žurnālistiem sacīja Lepēna.
Līdzīgu viedokli pauda arī Itālijas iekšlietu ministrs un "Līgas" līderis Mateo Salvīni, kurš Prāgā tikās ar Okamuru iepriekš šomēnes. Salvīni nesen nāca klajā ar aicinājumu EP izkliedētajām nacionālistu partijām apvienot spēkus un izveidot jaunu aliansi. Viņš cer, ka pēc vēlēšanām jaunā alianse būs lielākā EP frakcija.
EP vēlēšanas plānotas no 23. maija līdz 26. maijam, un sabiedriskās domas aptaujas prognozē bezprecedenta panākumus tādām partijām kā vācu eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) un Dānijas Tautas partija, kuras priekšvēlēšanu kampaņās koncentrējušās uz imigrācijas jautājumiem.
SPD atbalsta ideju par Čehijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), un Vilderss uzskata, ka arī Nīderlandei būtu jāpamet savienība.
Partijas, ka darbojas pret tradicionālo sistēmu, pēdējā laikā guvušas ievērojamus panākumus vēlēšanās vairākās valstīs, tostarp Somijā, kur parlamenta vēlēšanās šomēnes nacionālistiskā Somu partija izcīnīja otro vietu.
Taču šo partiju spēja sadarboties ir izrādījusies problemātiska. "Problēma ar visām šīm grupām ir tā, ka tās nespēj pa īstam sadarboties, tās ir pārāk koncentrējušās uz savām nacionālajām interesēm," ziņu aģentūrai AFP norādīja politisko procesu analītiķis Jans Kubačeks.
Okamura pauda pārliecību, ka topošajā aliansē sadarbība jau ir novērojama. "Mums ir Mateo Salvīni, Austrijas Brīvības partijas atbalsts, mēs sadarbojamies pat bez Briseles diktāta," sacīja Okamura, kurš priekšvēlēšanu kampaņas plakātos redzams kopā ar Salvīni un Lepēnu, šādi uzsverot, ka viņa vadītā partija Eiropā nav viena.
Ja alianse tiks izveidota pēc EP vēlēšanām, tai būs jāizraugās līderis, par kuru acīmredzot gribēs kļūt gan Salvīni, gan Lepēna. Kubačeks paredz, ka Salvīni atradīsies labākās pozīcijās politisko procesu ietekmēšanā, jo viņš, ļoti iespējams, kļūs par premjerministru.
"Lepēna būs ļoti aktīva Eiropas Parlamentā - viņa nevar parādīt visu, ko spēj, Francijas politikā, tāpēc viņa izmanto parlamentu kā savu otro platformu," norādīja Kubačeks.
Lepēna, Salvīni un Okamura tikās Prāgā jau 2017.gada decembrī, lai atzīmētu SPD panākumus Čehijas vēlēšanās, kurās partija izcīnīja 22 no 200 vietām parlamentā. SPD piesaistīja vēlētājus ar antiimigrācijas kampaņu, un "Nē islāmam" ir partijas sauklis arī gaidāmajās EP vēlēšanās.
Salvīni noorganizējis 18.maijā eiroskeptiķu partiju tikšanos Milānā, kur, domājams, klāt būs arī Lepēna un Okamura.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
