Sji aicina jaunatni mīlēt Komunistisko partiju  (39)

Prezidents ar šādu aicinājumu nācis klajā stundu garā uzrunā par godu simtgadei, kopš studentu protestiem pret koloniālismu un imperiālismu, kas satricināja Ķīnu 1919.gadā.

"Kauns, ja cilvēks nav patriots vai pat krāpj un nodod tēvzemi. Šādam cilvēkam nekur nav vietas," paziņoja Sji, acīmredzot, cenšoties uzkurināt patriotismu laikā, kad ekonomikas izaugsme palēninās un aprit vairākas sensitīvas gadskārtas, tostarp 30 gadi kopš Tjaņaņmeņas laukuma slaktiņa 1989.gadā.

"Mūsdienu Ķīnā patriotisma būtība ir apvienot mīlestību pret valsti ar mīlestību pret partiju un sociālismu," uzsvēra prezidents, norādot, ka jauniešiem jāieklausās partijas vārdos un jāseko partijas pēdās.

1919.gada 4.maija protesti bija nacionālistu kustība, kas sākās ar aptuveni 3000 Pekinas universitātes studentu gājienu uz Tjaņaņmeņas laukumu, lai protestētu pret Ķīnas valdības vājo reakciju uz Versaļas līguma nosacījumiem, sevišķi, Šaņdunas teritoriju nokļūšanu Japānas rokās pēc Pirmā pasaules kara. Protesti noveda pie nacionālisma uzplaukuma un aicinājumiem modernizēt Ķīnu.

Lai gan Sji ir cildinājis Kārļa Marksa mācību un Komunistiskas partijas mācības, varasiestādes pēdējos mēnešos ir vērsušās pret studentiem, kas atbalstījuši arodbiedrību kustības. "Saskaroties ar ārējiem kārdinājumiem, mums jāsaglabā spēks, stingri jāievēro noteikumi, jārada labāka dzīve ar smagu un godīgu darbu," paziņoja Sji, uzsverot, ka jaunatne nedrīkst būt oportūnistiska un iet īsākos ceļus.