Baltkrievija noraida Lietuvas premjera priekšlikumu pārveidot Astravjecas AES par gāzes koģenerācijas staciju  (31)

Jau ziņots, ka Skvernelis martā nosūtīja savam Baltkrievijas kolēģim Sergejam Rumasam vēstuli, kurā ierosināja apsvērt alternatīvas šai atomelektrostacijai, kas Lietuvai rada bažas no drošības viedokļa, un vienlaikus piedāvāja Minskai sadarbību šai procesā.

Tiesa gan, šī premjera ideja pašā Lietuvā vērtēta kritiski, saskatot tajā acīmredzamu saistību ar viņa priekšvēlēšanu kampaņu pirms maijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Kā norādīts Rumasa atbildē, kas datēta ar 22. aprīli, šāds Lietuvas ierosinājums uzskatāms par nelietderīgu.

"Runājot par Jūsu priekšlikumu attiecībā uz gāzes elektrostacijas izveidi AES vietā, kas izklāstīts 7. marta vēstulē, gribu informēt, ka Baltkrievijas AES celtniecības projekts ir nobeiguma stadijā. Tās pārveidošana par elektrostaciju, kas tiktu darbināta ar dabasgāzi, nav lietderīga nedz tehniskā, nedz ekonomiskā ziņā," rakstījis Baltkrievijas valdības vadītājs.

Viņa atbildes vēstulē uzsvērts, ka viens no Astravjecas AES projekta mērķiem ir diversificēt Baltkrievijas kurināmā un enerģētikas bilanci, cenšoties samazināt atkarību no gāzes importa. Rumass skaidrojis, ka šobrīd Baltkrievija gāzes elektrostacijās saražo 95% visas elektroenerģijas, bet Astravjecas AES valstij ļaus ik gadu samazināt gāzes patēriņu par aptuveni pieciem miljardiem kubikmetru un līdz ar to jūtami ierobežot gāzes īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, kā arī siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu.

Premjers arī norādījis, ka pēdējā laikā Baltkrievija modernizējusi vai uzcēlusi no jauna ļoti efektīvas ar gāzi darbināmas elektroenerģijas ražošanas jaudas, un atgādinājis, ka 2010. gadā Baltkrievija Lietuvai oficiāli piedāvājusi piedalīties Astravjecas AES celtniecībā. Pēc viņa vārdiem, tas Lietuvai būtu ļāvis nodrošināties ar relatīvi lētu elektroenerģiju, bet Viļņa šo piedāvājumu neesot pieņēmusi. Turklāt pēdējā laikā Lietuva aicina visas ES valstis neimportēt elektroenerģiju no Baltkrievijas, kas, viņaprāt, neatbilst labu kaimiņattiecību principiem.

Rumass cita starpā arī aicinājis Lietuvu atsākt dialogu, lai izveidotu kopīgu darba grupu, kas analizētu gan Astravjecas AES, gan ar Lietuvas Ignalinas AES slēgšanu saistīto objektu darbību.

Lietuva uzskata Astravjecas AES projektu, ko īsteno Krievijas korporācija "Rosatom", par nedrošu un jau gadiem ilgi centusies panākt tā apturēšanu, rosinot Eiropas Savienības (ES) līmenī elektroenerģijas importa embargo, taču šis priekšlikums nav radis atbalstu ES institūcijās un citās dalībvalstīs.

Kā ziņots, Skvernelis gribēja Minskai piedāvāt izmantot lielāko daļu topošās AES infrastruktūras, lai ierīkotu ar gāzi darbināmu elektrostaciju, un nodrošināt Baltkrievijai gāzes piegādi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, kā arī pa iecerēto gāzesvadu starp Poliju un Lietuvu, kam būtu jāsāk darboties pēc pāris gadiem.

Šīs idejas kritiķi Lietuvā izteikušies, ka tā nav īstenojama nedz tehniski, nedz politiski.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu.

Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Minska pirmo AES reaktoru sola iedarbināt šogad, bet sākotnējais termiņš no pavasara tagad pārcelts uz rudeni, savukārt otro reaktoru paredzēts iedarbināt aptuveni gadu pēc tam, kad būs sācis darboties pirmais.