Lai izklīdinātu protestētājus, kuri bija bruņojušies ar akmeņiem un koka nūjām, drošības spēki lika lietā asaru gāzi, gumijas lodes un pat kaujas munīciju, vēsta Argentīnas telekanāls "Todo Noticias". Venecuēlas opozīcijas deputāts Roberts Alkala tviterī ziņo, ka saskaņā ar neoficiālām ziņām protestos gājis bojā viens cilvēks.
Savukārt Nevalstiskās aktīvistu monitoringa organizācija "Observatorio Venezolano de Conflictividad Social" (OVCS) tviterī vēsta, ka protestu laikā galvā sašauta un pēc tam slimnīcā mirusi kāda 27 gadus veca sieviete.
Cilvēktiesību organizāciju un veselības aprūpes iestāžu sniegtā informācija liecina, ka protestu laikā trešdien ievainoti vismaz 46 cilvēki, no kuriem viens ir sašauts. Protestētāju un karavīru sadursmes Karakasā notika arī otrdien, kad dzīvību zaudēja viens cilvēks un vairāki desmiti tika ievainoti. Vairāk nekā 150 cilvēki protestu laikā tika aizturēti.
Jau vēstīts, ka situācija Venecuēlā saasinājās otrdien pēc opozīcijas līdera Huana Gvaido paziņojuma, ka sākusies prezidenta Nikolasa Maduro gāšanas "pēdējā fāze".
Maduro drīz pēc tam nāca klajā ar paziņojumu, ka bruņotie spēki savās rindās uzvarējuši "nelielu grupu pučistu", kas atbalstījuši Gvaido. Viņš arī solīja, ka sacelšanās dalībnieki tiks krimināli sodīti. Neskatoties uz otrdien piedzīvoto neveiksmi, Gvaido trešdien aicināja opozīcijas atbalstītājus palikt ielās un turpināt protestus un streikus.
"Mēs tagad runāsim ar karavīriem. Mēs liksim viņiem visiem pievienoties mūsu mērķim," uzrunājot savus atbalstītājus Karakasā, paziņoja Gvaido. Gvaido jau sen cenšas pārliecināt armiju nostāties viņa pusē, taču drošības spēki līdz šim palikuši lojāli Maduro.
Maduro paziņojis, ka karavīri noraidījuši Gvaido mēģinājumu sarīkot dumpi. Viņš arī pavēstījis, ka sestdien plānots sabiedrisko organizāciju "tautas kongress", lai sekmētu pārmaiņas valdības politikā. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo trešdien paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir gatava īstenot militārus pasākumus, lai apturētu krīzi Venecuēlā.
23.janvārī Gvaido sevi pasludināja par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju, un viņu par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas aptuveni 50 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.
Krievija un Ķīna ir to valstu vidū, kas turpina atbalstīt Maduro. Reaģējot uz pēdējo dienu notikumiem, Maskava un Vašingtona pārmet viena otrai Venecuēlas krīzes saasināšanu, bet ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs brīdinājis Venecuēlas varasiestādes neizmantot letālu spēku pret protestētājiem.
Pompeo telefonsarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu apsūdzēja Maskavu Venecuēlas destabilizēšanā. Lavrovs savukārt pārmeta Vašingtonai, ka tās jaukšanās Venecuēlas iekšējās lietās ir destruktīva un pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
Gvaido, uzrunājot venecuēliešus, trešdien uzsvēra, ka strādājošajiem šoreiz nav nekā, ko svinēt 1.maijā. Venecuēlā valda smaga ekonomiskā krīze, trūkst pārtikas, medikamentu un citu pamata preču un ir traucēta elektroapgāde. Maduro noliedz, ka Venecuēlā būtu iestājusies humānā krīze, un vaino ASV sankcijas Venecuēlas nedienās. "Mēs paliksim ielās, līdz panāksim brīvību venecuēliešu tautai," paziņoja Gvaido, vienlaikus brīdinot, ka režīms mēģinās pastiprināt represijas un apklusināt viņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
