Krievijas prezidents Vladimirs Putins atsaucis no pienākumu pildīšanas sūtni Baltkrievijā Mihailu Babiču (attēlā), viņa vietā norīkojot Dmitriju Mezencevu, teikts Kremļa tīmekļa vietnē. Babičs iepriekš saskāries ar Minskas kritiku.
Babičs nomainīts pateicoties vairākkārtējiem Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko lūgumiem Putinam, atsaucoties uz savu avotu, vēsta portāls "Kommersant".
Pēdējā saruna starp abiem līderiem notikusi Pekinā. Lukašenko tur apliecinājis Putinam, ka ir gatavas sākt sen apspriesto integrāciju ar Krieviju, bet palūdzis atsaukt Babiču, atklājis avots.
"Putins piekrita, deva Lukašenko gadu, solot neiejaukties Baltkrievijas dienaskārtībā," "Kommersant" citā sava avota teikto.
Saskaņā ar "Kommersant" vēstīto, tieši Babičam bija jāaktivizē Baltkrievijas un Krievijas integrāciju tā sauktās Savienotās valsts rāmjos.
Tā sauktā Krievijas un Baltkrievijas Savienotā valsts ir vienota politiskā, ekonomiskā, militārā, muitas, valūtas, juridiskā, humānā un kultūras telpa, par kuras izveidi Minska un Maskava vienojās vēl 90. gados.
Daži novērotāji pieļauj, ka tagad Baltkrievijas un Krievijas apvienotā veidojuma virzīšanas atgriešanās pie politiskajām aktualitātēm liecina par Putina vēlmi kļūt par šīs savienības vadītāju pēc sava prezidentūras termiņa beigām 2024. gadā, raksta "Currenttime".
Savukārt RBK vēsta, ka ar Babiča darbību nav bijusi apmierināta arī Krievijas Ārlietu ministrija. Politiskais diplomāts izcīnījis sev specpārstāvja statusu, kas viņam devis tiešus sakarus ar Putinu un viņa administrāciju. Viņš mēdzis nesaskaņot savas darbības ar Ārlietu ministriju, un tas iestādē nav paticis.
Babičs Baltkrievijā nostrādāja nepilnu gadu. 2019. gada martā Baltkrievijā uzvirmoja diplomātisks skandāls par Krievijas vēstnieka interviju aģentūrai "RIA Novosti".
Uz diplomāta interviju par Krievijas-Baltkrievijas attiecībām asi reaģēja Baltkrievijas Ārlietu ministrija.
"Neilgajā darba laikā Baltkrievijā viņš vienkārši nav sapratis atšķirību starp federālo apriņķi un neatkarīgu valsti," par Babiču paziņoja baltkrievu Ārlietu ministrijas pārstāvis Anatolijs Glazs.
Savukārt Baltkrievijas žurnālisti boikotēja Babiča preses konferenci, kas bija veltīta Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas piecgadei.
Babičs par Krievijas vēstnieku Baltkrievijā kļuva 2018. gadā. Baltkrievijas puse sākumā ilgāk par mēnesi neatbildēja Krievijas pieprasījumam par kandidatūras apstiprināšanu, atgādina "Currenttime".
Pirms tam 2016. gadā Krievija Babiču mēģināja iecelt par vēstnieku Ukrainā, taču Kijeva no tā atteicās. Tam iemesls bija Babiča līdzdalība lēmuma pieņemšanā par Krievijas karaspēka ievešanu Krimā. Ukrainas politologi Babiču nodēvēja par "profesionālu diversantu", jo viņa karjera saistīta ar padomju VDK (Valsts drošības komiteja) un tā pēcteci FDD (Federālais drošības dienests).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
