89% lietu par noziegumiem pret žurnālistiem netiek atrisinātas, atklāj ziņojums  (14)

Ziņojumā secināts, ka periodā no 2016. līdz 2017. gadam nogalināti 182 žurnālisti – vidēji reizi četrās dienās tika nogalināts viens žurnālists. Tāpat ziņojumā izgaismotas arī citas neiepriecinošas tendences: uzbrukumi žurnālistiem notiek valstīs, kurās līdz šim tie vēl nav notikuši, un tie arvien biežāk ir vērsti pret sievietēm – žurnālistēm – 2017. gadā tie bija 11 nāves gadījumi, kas ir līdz šim augstākais rādītājs.

Uzbrukumi arvien biežāk notiek ārpus bruņotu konfliktu zonām – tur tika nogalināti 55% no visiem 2017. gadā nogalinātajiem žurnālistiem. Lielākais nāves gadījumu skaits bijis Meksikā (26) un Afganistānā (24). Taču kopumā visvairāk žurnālistu slepkavības notikušas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs (54). Lielākoties starp upuriem ir televīzijas žurnālisti, bet vēl liela daļa darbojas vietējos medijos.

Ziņojums arī izceļ šo noziegumu nesodāmību – no pēdējos 12 gados pastrādātajiem 1010 noziegumiem tikai par 115 ir notikušas tiesvedības, kas rezultējušās ar vainīgo notiesāšanu. Jāpiezīmē, ka 89% lietas tā arī paliek neatrisinātas.

"Lai gan ziņojums fokusējas uz žurnālistu nogalināšanu kā cenzūras galējo formu, tā ir tikai problēmas redzamākā daļa. Ik dienas notiek dažādu veidu uzbrukumi vērsti pret žurnālistiem – fiziska iespaidošana, nolaupīšana, nelikumīga aizturēšana, draudi, kā arī atriebība žurnālistu tuviniekiem. Tādēļ ir svarīgi žurnālistiem nodrošināt drošu darba vidi, kas ir pamatā preses brīvībai," uzsver UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.

Veicot savu darbu, žurnālisti nereti pakļauj savu drošību riskam, tādēļ UNESCO par vienu no saviem prioritārajiem virzieniem izvēlējies sekmēt žurnālistu drošību un nesodāmības izbeigšanu pret viņiem vērstiem noziegumiem.

Kopš 1993. gada UNESCO katru gadu 3. maijā atzīmē Pasaules preses brīvības dienu, kuras mērķis ir sekmēt un aizstāvēt brīvu, plurālistisku un neatkarīgu preses darbu visā pasaulē.