'Eiropa runā': 'Delfi' lasītāji piedalās vērienīgā diskusijā par ES nākotni  (1)

"Eiropa runā" ("Europe Talks") ir vācu ietekmīgā laikraksta "Die Zeit" vadīts projekts, kurā iesaistījušies dažādu valstu mediji no visas ES, tostarp Latvijas ziņu portāls "Delfi".

"Sajūta par konferenci ir brīnišķīga – bija iespēja satikt, dzirdēt un redzēt atvērtus, kompetentus un ļoti progresīvus cilvēkus, kuri ir pārliecināti un no visas sirds aizstāv Eiropas Savienības vērtības," stāsta pasākuma dalībniece – pašlaik Lielbritānijā dzīvojošā Latvijas pilsone Velga Jansone.

Pasākumam, aizpildot anketu partneru medijos, pieteicās vairāk nekā 21 tūkstotis cilvēku no 33 valstīm, liecina organizatoru statistika. Aptuveni 16 tūkstoši anketu bija pareizi un pilnībā aizpildītas, lai "Die Zeit" algoritms varētu sadalīt runātājus pa pāriem, piemeklējot pēc iespējas atšķirīgas politiskās pārliecības paudējus.

Vairums dalībnieku varēja diskutēt ar savu oponentu ar tiešsaistes programmu starpniecību, kā ari pasākumos klātienē. 200 dalībniekiem bija iespēja doties diskutēt aci pret aci Beļģijas galvaspilsētā Briselē – starp tiem bija arī divi "Delfu" lasītāji, kas pieteikuma anketu aizpildījuši mūsu portālā, – Velga Jansone un Modris Matisāns.

Matisāns par pasākumu izsakās atzinīgi, norādot, ka tā mērķis nebija vienam otru pārliecināt, bet gan izprast otra viedokli. Viņam ar sarunu biedru Ali no Somijas bijuši dažādi uzskati par vairākiem pārrunātajiem jautājumiem.

"Domāju, ka šis ir pasākums, kuram, lai gan šaurā mērogā, tomēr ir izdevies panākt to procesu norisi, uz kuriem mēs cerējām pirms kādiem 20 gadiem, kad internets tikko bija parādījies mūsu dzīvē. Respektīvi, komunikācijas apjoma un kvalitātes vienlaicīgu pieaugumu," rezumē Matisāns.

Caur Latvijas portālu "Delfi" pasākumam pieteicās 343 dalībnieki, no tiem 234 ar derīgi aizpildītām anketām. Jautājumu loks, par ko sarunas dalībnieki pauda savu viedokli sākumā anketās, bet pēc tam sarunās, ietver ES devuma vērtējumu iedzīvotājiem, klimata politiku, jautājumu, vai ES būtu nepieciešamas ciešākas attiecības ar Krieviju, vai Eiropā ir par daudz migrantu, vai nepieciešama stingrāka robežkontrole un citi.

Jansone Briselē diskutēja ar beļģieti Lizu. Beļģiete izteikusies par stingrāku robežu un bēgļu plūsmas kontroli, bet latviete uzskata, ka cilvēku pārvietošanās ir viņu pašu brīva izvēle un var liecināt par problēmām kādā valstī.

"Abas uzskatījām, ka nekādā ziņā žogus nedrīkst būvēt," par kopsaucēju turpina Jansone.

Arī jautājumā par ES sadarbību ar Krieviju sarunu biedrenēm galēji atšķirīgu viedokļu nav bijis. "Liza mani pārliecināja, ka ir atbalstāma arī plašāka ekonomiskā sadarbība. Es piebildu, ka tomēr vajadzētu būt vienotai ES nostājai, cik lielā mērā sadarboties, lai nenonāktu ekonomiskā atkarībā no Krievijas," portālam "Delfi" skaidro Jansone.

Viņa pasākumu vērtē kā ļoti radošu un lielisku iespēju satikt kompetentus un progresīvus cilvēkus, kuri no visas sirds aizstāv ES vērtības. Jansone "Eiropa runā" iespaidā rosina medijus vairāk pievērsties pašu iedzīvotāju domām, novērojumiem un pieredzei par ES.

90,9% visu anketas aizpildījušo respondentu atbildēja apstiprinoši uz jautājumu, vai, viņuprāt, ES uzlabo savu iedzīvotāju dzīvi, liecina "Die Zeit" apkopotā statistika.

Pasākums ar nolūku tika rīkots pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai mazinātu ES pilsoņu vienaldzību pret kopējām savienības lietām. Pasākuma mērķis bija pārvarēt informācijas burbuļus un mazināt polarizāciju Eiropā.

Sarunas notika 11. maijā vienlaikus vairākās valstīs – Austrijā, Polijā, Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā un Lielbritānijā. Starp projekta partneriem ir tādi cienījami mediji kā "La Repubblica", "Financial Times", "Politiken", "Gazeta Wyborcza". Pasākumu atbalsta Vācijas Ārlietu ministrija un Eiropas Kultūras fonds.

Lai sarīkotu "Europe Talks", izveidota interneta platforma "My Country Talks", kura jau pirms gada veiksmīgi saveda kopā 4000 diskusiju pārus Vācijā, Austrijā un Šveicē.