Eiropas Savienības (ES) līderi, Briselē tiekoties ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo, aicinājuši Vašingtonu ievērot "maksimālu savaldību" saspīlējumā, kas aizvadīto mēnešu laikā saasinājies ASV-Irānas starpā, atzīmē portāls "Politico". Izskanējis, ka ASV uz Tuvajiem Austrumiem apsver nosūtīt 120 000 karavīru.
Laikraksts "The New York Times" ziņo, ka ASV aizsardzības sekretāra pienākumu izpildītājs Patriks Šanahans prezentējis militāro plānu, kas paredz aptuveni 120 000 karavīru nosūtīšanu uz Tuvajiem Austrumiem gadījumā, ja Irāna uzbruktu ASV spēkiem vai paātrinātu kodolieroču izstrādes darbības.
ES augstākā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni (attēlā zemāk - pa kreisi) un Eiropas lielvalstu ārlietu ministri tikās ar Pompeo. Vairāki ministri pauduši bažas, ka spriedze ASV un Islāma Republikas starpā var pāraugt militārā konfliktā, atzīmē medijs.
ASV valsts sekretārs "šodien skaidri dzirdēja ne tikai no manis, bet arī no citiem ES dalībvalstu ministriem, ka mēs dzīvojam svarīgā, delikātā momentā, kurā (..) atbildīgākajai attieksmei, ko izvēlēties (..) vajadzētu būt maksimālai savaldībai, izvairībai no jebkādas militāra rakstura eskalācijas," norādījusi Mogerīni.
Šobrīd ASV-Irānas attiecības vērtējamas kā ļoti sarežģītas, un aizvadītā gada laikā tajās novēroti vairāki saasinājumi. Pirms gada ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija paziņoja par Vašingtonas izstāšanos no 2015. gadā parakstītā Irānas kodollīguma (JCPOA). Šis solis izsauca kritiku no pārējām valstīm, kuras parakstīja vienošanos – Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas.
Eiropas valstis signalizējušas, ka tās vēlas saglabāt JCPOA līgumu. Dažas no valstīm, kas parakstījušas līgumu, tostarp Francija, argumentējušas, ka JCPOA varētu uzlabot, piemēram, līguma ietvaros pievēršoties Irānas ballistisko raķešu programmai un centieniem to ierobežot, raksta medijs.
Vašingtona arī atjaunojusi ekonomiskās sankcijas pret Irānas enerģētikas un citiem sektoriem. Tās atstājušas ārkārtīgi negatīvu iespaidu uz Irānas ekonomiku un valūtu. Tāpat ASV teroristisko organizāciju sarakstā ievietojusi Irānas Revolucionāro gvardi.
Teherāna uz Vašingtonas politiku pagājušajā nedēļā atbildēja, paziņojot par daļēju darbības pārtraukšanu JCPOA ietvaros.
Saspīlējums ASV-Irānas attiecībās izpaužas ne tikai retoriskā, ekonomiskā un politiskā, bet arī militārā formātā. Vašingtona uz Tuvo Austrumu reģionu nosūtījusi aviācijas bāzeskuģi "USS Abraham Lincoln" un B-52 bumbvedējus (attēlā augstāk). Reģionā izvietota arī pretgaisa aizsardzības sistēma "Patriot". Šīs darbības, atsaucoties uz ASV amatpersonu teikto, saistītas ar draudiem, kurus ASV militārajām vienībām rada Irāna, tomēr konkrētākas detaļas par šī drauda raksturu pašreiz nav izpaustas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
