NASA astronauti uz Mēness uzstādījuši piecus seismisko datu ievācējus. Laikā no 1969. līdz 1977. gadam uz Mēness fiksētas četru tipu seismiskās aktivitātes – zemestrīces, kas saistītas ar termisku izplešanos, trīces, kuras radījuši meteorīti, trīces Mēness iekšienē un seklas trīces, kuru izcelsmi līdz šim nav izdevies izskaidrot.
Tieši ceturtā no iepriekš minētajām seismiskajām aktivitātēm uz Mēness piesaistījusi pētnieku uzmanību. Zinātnieki vēlējās noskaidrot vai šim seklajām trīcēm ir kāda saistība ar stāvajām nogāzēm, kas atrodamas uz Mēness virsmas. Tās, kā uzskata daļa zinātnieku, radušās jau sen, Mēness iekšienei atdziestot un garozai sačokurojoties.
Tomēr šis skaidrojums paredzot, ka nogāzēm uz Mēness vajadzētu veidoties neregulārā un nespecifiskā veidā, bet uz pavadoņa atrodamās ir izkārtojušās specifiskā kārtībā. Lai to izskaidrotu, pētnieku komanda atkārtoti analizēja seismiskos datus no 28 zemestrīcēm, kas fiksētas uz Mēness laika posmā no 1969. līdz 1977. gadam. Astoņas no šīm trīcēm radušās saistībā ar tektonisko aktivitāti, kas notikusi zem Mēness virsmas paralēli nogāzēm, skaidro populārzinātniskais medijs.
Analīzes rezultātā pētnieki secināja, ka nogāzes ir uz Mēness notiekošo ģeoloģisko procesu epicentrs, turklāt tas apliecina, ka Mēness apmēri samazinās. Tāpat tas norāda, ka Zemes pavadonī joprojām noris iekšēji procesi, krītoties tā temperatūrai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
