NATO jāpievērš uzmanība savas teritorijas drošībai, kā arī jākoncentrējas uz misijām ārvalstīs, pirmdien, viesojoties pie NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības (VJTF), sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele, atsaucot atmiņā Krimas likteni.
Viesojoties pie tanku brigādes Minsterē, Merkele solīja nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, lai Vācijas armija spētu izpildīt savas saistības NATO, un atsauca atmiņā Krievijas 2014. gadā īstenoto Krimas okupāciju, kas kļuva par iemeslu VJTF izveidošanai.
"Ņemot vērā to, ko piedzīvojām toreiz, izveidojusies jauna situācija, kas prasa alianses aizsardzību," paziņoja Merkele.
Viņa norādīja, ka Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis par savu prioritāti izvirzījis karadarbības izbeigšanu valsts austrumos, un apliecināja, ka Vācija sadarbībā ar Franciju ir gatava palīdzēt Ukrainai atjaunot savu teritoriālo integritāti.
Vācija gada sākumā pārņēma VJTF vadību no Itālijas, un Bundesvēra devītā tanku brigāde šogad veido VJTF kodolu.
Nīderlande un Norvēģija nodrošina atbalsta vienības.
VJTF veido aptuveni 8000 karavīru un tajā piedalās arī Francija, Beļģija, Luksemburga, Čehija, Latvija un Lietuva.
Pievēršoties jautājumam par Vācijas militārajiem izdevumiem, Merkele sacīja, ka pēdējo gadu laikā tie ir ievērojami pieauguši, un atzina, ka militārais budžets jāturpina palielināt, neskatoties uz ierobežotajiem līdzekļiem, jo tieši to sagaida Vācijas partneri.
Vācija ir izpelnījusies ASV prezidenta Donalda Trampa kritiku par nepietiekamiem ieguldījumiem aizsardzībā.
Lai gan NATO dalībvalstis apņēmušās līdz 2024. gadam aizsardzības izdevumus palielināt vismaz līdz diviem procentiem no IKP, līdz šim to paveikuši tikai septiņi alianses locekļi.
Pagājušajā gadā Tramps pat draudēja ar ASV izstāšanos no NATO, ja 2% mērķis aizsardzības izdevumiem netiks drīzumā sasniegts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
