Igaunijā populārākais politiskais spēks "Reformu partija" otrdien publiskoja skaidrojumu, kādēļ nākamnedēļ parlamentā rosinās balsojumā izteikt neuzticību Iekšlietu ministram un galēji labējās "Igaunijas Konservatīvās tautas partijas" līderim Martam Helmem (attēlā). Balsojums plānots nākamnedēļ, jo šonedēļ parlamentam nav sēžu, "Delfi" skaidro partijas pārstāvis Kajars Kase.
Piedāvājam iepazīties ar izvilkumiem un tēzēm no "Reformu partijas" skaidrojošās vēstules:
- Kopš amata ieņemšanas valdībā un pirms tam Marts Helme nodarījis kaitējumu Igaunijas reputācijai, viņam pakļautajām iestādēm (..).
- Helme vārdiski uzbrūk sievietēm, sociālajiem ekspertiem, žurnālistiem un pazemo viņus, kā arī mazina likuma varas nozīmi.
- Helme netieši draudējis tiem Rakveres iedzīvotājiem, kuri presei izpauduši informāciju par vardarbību viņa partijas biedra, rakverieša un nu jau bijušā ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministra Marti Kūsika ģimenē.
- Helme ir kaitējis Igaunijas starptautiskajām attiecībām, demonstrējot baltās rases pārākuma simbolus, kā arī uzņemot Marinu Lepēnu, kuras uzskati nesakrīt ar Igaunijas nostāju.
- Helme 2. maijā Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu nodēvēja par "emociju pārņemtu sievieti", tādējādi cenšoties diskreditēt gan valsts pirmo personu, gan sievietes kopumā. Viņš arī citos izteikumos un komentāros paudis sievietes marginalizējošus viedokļus.
- Helme 14. maijā paziņoja, ka "Reformu partija", sociāldemokrāti un politiskā partija "Tēvzeme" (kura arī ir koalīcijas partija), iepriekš Igaunijas bankās atmazgājuši simtiem miljonu rubļu, dolāru un eiro. Vēlāk premjers Jiri Ratass preses konferencē Rīgā šo apgalvojumu atspēkoja, tādējādi apliecinot, ka Helme melo.
- Helme sistemātiski vārdiski uzbrūk žurnālistiem un medijiem, tostarp nesen paziņojot, ka Igaunijas sabiedriskā medija EER žurnāliste Marija Anna Rohemē, kura atspoguļo politiskos notikumus ASV, vairāk nekā divarpus gadus melo.
"Iekšlietu ministram pašam vajadzēja atkāpties ņemot vērā nodarīto kaitējumu Igaunijas reputācijai, Igaunijas drošības apdraudēšanu un pastāvīgos uzbrukumus dažādām sabiedrības grupām, veicinot naidu un kāpinot sabiedrībā spriedzi. Iepriekš tā [atkāpšanās] bija daļa no Igaunijas politiskās kultūras. (..) Igaunijas ministrs nevar būt cilvēks, kura rīcība un paziņojumi kaitē Igaunijas attiecībām ar sabiedrotajiem un valsts drošībai," teikts "Reformu partijas" paziņojumā.
Šī gada 3. martā notikušajās parlamenta vēlēšanās lielāko atbalstu guva liberālā "Reformu partija", saņemot 28,9% balsu. Savukārt premjera Ratasa "Centra partija" ieguva 23,1% balsu, "Igaunijas Konservatīvā tautas partija" –17,8% balsu, nacionālkonservatīvā partija "Tēvzeme" – 11,4% balsu, bet Sociāldemokrātiskā partija – 9,8% balsu. Citas partijas 5% barjeru iekļūšanai parlamentā nepārvarēja.
Atbilstoši rezultātiem no 101 parlamenta mandāta "Reformu partija" ieguva 34 vietas, "Centra partija" – 26 vietas, "Igaunijas Konservatīvā tautas partija" – 19 vietas, partija "Tēvzeme" - 12 vietas, bet sociāldemokrāti - 10 vietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
