Izraēlas prezidents Ruvens Rivlins svētdien paziņoja, ka Vācijas amatpersonas izteiktais brīdinājums ebrejiem nenēsāt tradicionālās galvassegas publiskās vietās ir "kapitulācija antisemītismam" un pierādījums, ka ebreji šajā valstī nav drošībā.
Vācijas valdības komisārs antisemītisma jautājumos Felikss Kleins sestdien publicētā intervija paziņoja, ka "nevar ieteikt ebrejiem Vācijā nēsāt kipas visur un visu laiku", jo pieaug antisemītisma un pret ebrejiem vērstu uzbrukumu skaits.
Rivlins atzina, ka Kleina izteikumi viņu šokēja. Viņš pauda atzinību par Vācijas valdības "saistībām pret ebreju kopienu", tomēr apsūdzēja to par klanīšanos to, kas vēršas pret ebrejiem Vācijā, priekšā.
"Bailes par Vācijas ebreju drošību ir kapitulācija antisemītismam un atzīšana, ka jau atkal ebreji nav drošībā vācu zemē," teica Izraēlas prezidents.
"Mēs nekad nepakļausimies, nekad nezaudēsim savu stingro skatienu un nekad nereaģēsim uz antisemītismu ar sakāvniecību. Un sagaidām un pieprasām, ka mūsu sabiedrotie rīkojas tāpat," viņš piebilda.
Pērn antisemītiski noziegumi Vācijā pieauguši par 20%, liecina Iekšlietu ministrijas dati. Tostarp vardarbīgu uzbrukumu skaits gandrīz dubultojies. 90% gadījumu antisemītiskos uzbrukumos tika vainoti galēji labējie spēki.
Kleins, kura amats tika izveidots pērn, intervijā atzina, ka galēji labējie ir vainojami par lielāko daļu antisemītisku noziegumi, tomēr arī dažus musulmaņus ietekmēja noteiktu televīzijas kanālu, "kas pārraida biedējošu Izraēlas un ebreju, tēlu", skatīšanās.
Vācijas plašsaziņas līdzekļu grupai viņš sacīja, ka pēdējos gados paust antisemītiskus uzskatus kļūst arvien sociāli pieņemamāk, kas licis viņam mainīt domas par publisku kipu nēsāšanas drošību.
Arī Ebreju centrālā padome Vācijā svētdien atzina, ka pēdējo gadu laikā drošības situācija Vācijas lielākajās pilsētās ir pasliktinājusies. Vienlaikus tā pauda prieku, ka situācijas pasliktinājumam tagad tiek pievērsta plašāka uzmanība.
Kleins svētdien ziņu aģentūrai DPA teica, ka pretrunīgi vērtētos komentārus paudis, lai sāktu plašākas diskusijas par ebreju drošību Vācijā.
"Es apzināti vēlējos sākt debates par ebreju kopienas drošību mūsu valstī," viņš paskaidroja, piebilstot, ka "protams, ka nekur Vācijā nevar būt teritorijas, kur ebrejiem vai citu minoritāšu pārstāvjiem ir liegta ieeja".
Vācijā valda noskaņojums par vainas izpirkšanu saistībā ar Otrā pasaules kara laikā pastrādāto zvērību, kad valdošie nacisti noorganizēja sešu miljonu ebreju nogalināšanu holokaustā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
