Venecuēlas valdības un opozīcijas pārstāvji Norvēģijas kā vidutāja vadītās sarunās nav spējuši vienoties, trešdien paziņoja opozīcijas pārstāvji.
"Šī tikšanās beidzās bez vienošanās," paziņoja opozīcijas līdera Huana Gvaido delegācija.
"Mēs uzstājām, ka mediācijas process būs Venecuēlai labvēlīgs, ja būs elementi, kas ļaus virzīt reālo situāciju," lasāms izplatītajā dokumentā.
Tajā piebilsts, ka opozīcija ir uzstājusi uz savām prasībām par prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos, pārejas laika valdības izveidošanu un brīvu vēlēšanu organizēšanu.
Savukārt Maduro valdība neatzina Oslo notikušo sarunu neveiksmi, bet pauda nodomu turpināt dialogu ar opozīciju.
"Mūsu ceļš ir dialogs, konstitūcijas ievērošana, demokrātija un miers," savā paziņojumā norādīja Maduro, piebilstot, ka svarīga arī "nacionālā līdzāspastāvēšana, attīstība un problēmu risinājumi".
Viņš pauda, ka 80% Venecuēlas iedzīvotāju atbalsta dialogu, bet "tikai mazākums tic valsts apvērsumiem un vēlas gringo invāziju". Ar vārdu gringo spāniski runājošās zemēs apzīmē cilvēku, kas nav latīņamerikāņu vai spāņu izcelsmes, jo īpaši amerikāņus.
Norvēģijas Ārlietu ministrija informēja, ka puses Oslo ir runājušas par "politikas, ekonomikas un vēlēšanu jautājumiem".
Ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka puses ir "parādījušas savu vēlmi meklēt saskaņotu un konstitucionālu risinājumu".
"Lai uzturētu procesu, kas var dot rezultātus, pusēm ir lūgts būt īpaši piesardzīgām komentāros un paziņojumos par procesu," norādīja vidutājs.
Savukārt ASV Valsts departaments paziņoja, ka "vienīgais par ko runāt ar Nikolasu Maduro ir viņa atkāpšanās nosacījumi".
Maduro prezidentūras laikā Venecuēla ir nonākusi plašā ekonomikas un politiskā krīzē. Pirms gada Maduro uzvarēja vēlēšanās uz otru amata termiņu, bet tās boikotēja liela daļa opozīcijas, kas neuzskata viņa ievēlēšanu par likumīgu.
Vairāk nekā trīs miljoni Venecuēlas iedzīvotāju ir pametuši valsti saistībā ar hiperinflāciju un pieejamo preču trūkumu.
Norvēģija nedēļas nogalē paziņoja, ka organizēs sarunu otro kārtu.
Maija vidū Norvēģija uzņēma Venecuēlas valdības un opozīcijas delegācijas, kuru tikšanās gan tolaik nenotika.
Eiropas Savienības augsta ranga amatpersona Briselē otrdien sacījusi, ka bloks un Starptautiskā kontaktgrupa Venecuēlas jautājumā, ko veido Eiropas un Latīņamerikas valstis, varētu palīdzēt "izpildīt iespējamo Oslo procesā panāktās vienošanās".
"Mēs esam ieinteresēti veidot starptautisku atbalstu procesam, un nepieciešamības gadījumā, ja puses lūgs, atbalstīt tā īstenošanu, piemēram, palīdzot sagatavot brīvas un godīgas vēlēšanas," klāstījusi amatpersona.
Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Gvaido, kas janvārī sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju un kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts pagaidu vadītāju atzinušas vairāk nekā 50 valstis, arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu.
Savukārt Krievija un Ķīna ir to valstu vidū, kas turpina atbalstīt Maduro.
Gvaido atbalstītāji Maduro neatzīst par likumīgu valsts prezidentu pēc tam, kad viņš pērn uzvarēja vēlēšanās, kuras daudzi uzskata par viltotām.
30. aprīlī Gvaido mēģināja rosināt militāru sacelšanos pret Maduro, bet viņam pievienojās tikai 30 bruņoto spēku pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
