Izraēlas Knesets ceturtdien nobalsoja par savu atlaišanu, kas nozīmē, ka valstī tiks rīkotas šogad jau otrās parlamenta vēlēšanas.
Parlaments balsoja par atlaišanu, jo premjeram Benjaminam Netanjahu neizdevās noteiktajā termiņā izveidot valdības koalīciju.
Kneseta vēlēšanas notika pirms nepilniem diviem mēnešiem, bet atlaišana ir neveiksme Netanjahu, kura politiskā nākotne tagad ir apdraudēta.
Netanjahu, kurš Izraēlu vadījis pēdējos desmit gadus, centās iegūt ceturto amata termiņu pēc kārtas, bet nesaskaņas starp politiskaijiem sabiedrotajiem un likumprojekti Netanjahu aizsargāšanai no tiesāšanas liedza izveidot valdības koalīciju.
Lai parlamenta atlaišanu nerosinātu kāds no Netanjahu pretiniekiem, to ierosināja paša premjera labējā partija "Likud".
"Es darīšu visu, lai izvairītos no nevajadzīgām vēlēšanām," Netanjahu teica pēc balsojuma un nosodīja bijušo ārlietu un aizsardzības ministru Avigdoru Lībermanu, kurš atteicās premjera piedāvājumam pievienoties koalīcijai.
Viņš sacīja, ka valsts ir spiesta rīkot "liekas, izšķērdīgas vēlēšanas, jo cilvēki jau ir pauduši savu viedokli".
Ja līdz valdības izveidošanas termiņam nebūtu bijis balsojums par Kneseta atlaišanu, valsts prezidents aicinātu citu deputātu veidot valdību. Visticamāk, tas būtu opozīcijas līderis Benijs Gancs.
Pēc balsojuma Gancs apsūdzēja Netanjahu par to, ka viņš nav ļāvis politiskajiem procesiem iet savu gaitu, bet izvēlējies glābt savu politisko karjeru.
Opozīcijas līderis sacīja, ka premjers izvēlējies "trīs trakus mēnešus" jaunai kampaņai un izšķiestu miljoniem eiro vērtas summas, jo gaidāmās apsūdzības viņu padara "juridiski nespējīgu". "Cita iemesla nav," viņš secināja.
Tagad sāksies jauna priekšvēlēšanu kampaņa, kas Izraēlas likumos noteikta trīs mēnešu garumā. Izlemts, ka parlamenta ārkārtas vēlēšanas būs 17. septembrī.
Izraēlas ģenerālprokurors ieteicis izvirzīt apsūdzības Netanjahu trīs atsevišķās korupcijas lietās. Pirmā sēde šajā jautājumā paredzēta oktobrī.
Pat, ja Netanjahu uzvarēs ārkārtas vēlēšanās, visticamāk, viņš nespēs izveidot valdību un saņemt politisko atbalstu savai imunitātei pirms gaidāmajām apsūdzībām. Tas nozīmētu, ka viņam jāstājas tiesas priekšā un pieaugs spiediens, lai viņš atkāptos.
Galvenās problēmas koalīcijas sarunās Netanjahu radīja strīds starp bijušā aizsardzības ministra Avigdora Lībermana labējo, sekulāro partiju "Yisrael Beiteinu" un reliģiskajām partijām par obligātās karaklausības pilnīgu attiecināšanu arī uz ultraortodoksālajiem ebrejiem. Ultraortodoksālie semināru studenti izvairās no dienēšanas armijā, kas ir obligāta, jo viņiem ir tiesības vairākkārt atlikt dienēšanu.
Netanjahu ir premjerministrs kopš 2009.gada. Viņš vadīja valdību arī no 1996. līdz 1999. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
