Vairāk nekā mēnesi ilgušos protestus, kuri aicināja uz lielāku ekonomisko, politisko un indivīdu brīvību, armija pārtrauca ar ieročiem, nogalinot pēc dažādām aplēsēm no 300 līdz vairākiem tūkstošiem cilvēku.
Ķīnas Komunistiskās partijas reakcija uz miermīlīgajiem protestiem demokrātiskajā pasaules daļā joprojām tiek nosodīta. Savukārt pati Ķīna līdz šim veltījusi visus spēkus, lai valstī informācija par brutālo slaktiņu tiktu noklusēta arī digitālajā laikmetā, bet aktīvisti apklusināti. Pēdējos gados Pekinas stratēģija un retorika gan ir mainījusies. Gadadienai Ķīnā joprojām netiek pievērsta liela uzmanība, toties starptautiskajos paziņojumos politiķi atzīst protestu apspiešanu, bet vienlaikus atzīmē, ka tā bijusi pareiza rīcība.
Skaidrojam soli pa solim, kas tieši notika 1989. gadā Tjaņaņmiņa laukumā*:
1989. gada 15. aprīlī mira bijušais Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs Hu Jaobans. Divus gadus iepriekš viņš bija spiests atkāpties par pārāk liberālajiem uzskatiem un aicinājumiem straujāk reformēt ekonomiku, kā arī mainīt Mao Dzeduna laika sociālās normas, bet saglabāja vietu Politbirojā.
Lai gan Hu tika sarīkotas grandiozas valsts līmeņa bēres, un aizgājējs cildināts, Ķīnas līderus pārsteidza kilometriem garās sērotāju rindas. Jau drīz pēc bērēm Pekinas studenti sāka vākt atbalstu petīcijai, lai valdība oficiāli atsauktu lēmumus, kas noveda pie Hu atkāpšanās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
