Par to pavēstīts pēc tam, kad Sudānas karaspēks pirmdien ar spēku izklīdināja sēdprotestu pie armijas ģenerālštāba galvaspilsētā Hartūmā, nogalinot vairāk nekā 30 cilvēku un simtiem ievainojot. Sēdprotests bija ildzis vairākas nedēļas, un tā dalībnieki pieprasīja armijai nodot varu valstī civilajām institūcijām.
"Militārā padome nolemj apturēt sarunas ar "Aliansi par brīvību un pārmaiņām", atcelt panākto vienošanos [par varas pāreju] un deviņu mēnešu laikā sarīkot vispārējās vēlēšanas," teikts Burhana paziņojumā, kuru pārraidīja valsts televīzija.
Pagaidu militārās padomes vadītājs piebilda, ka vēlēšanas notikšot "reģionālajā un starptautiskajā pārraudzībā".
Viņš arī solīja, ka ģenerālprokuratūra izmeklēs otrdien notikušo protestētāju vardarbīgo izklīdināšanu.
Krīzi Sudānā otrdien aiz slēgtām durvīm apspriedīs ANO Drošības padome.
Atceltā vienošanās, ko Pagaidu militārā padome un protestu līderi panāca maija vidū, paredzēja trīs gadu pārejas periodu, kurā vara tiktu nodota pilnīgi civilai pārvaldei. Tomēr vairākas nedēļas ilgās sarunas starp Pagaidu militāro padomi un opozīcijas grupām par to, kā īstenot šo vienošanos, bija neveiksmīgas. Sarunu dalībnieki nespēja vienoties par to, vai plānoto pārejas institūciju vadīs civilists vai militārpersona.
Pagaidu militārā padome pārvalda valsti, kopš bruņotie spēki 11. aprīlī gāza prezidentu Omāru al Baširu pēc vairākus mēnešus ilgiem Bašira valdības pretinieku protestiem. Baširs nāca pie varas militārajā apvērsumā 1989. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
