1989. gadā naktī uz 4. jūniju notika Padomju Savienības (PSRS) un Krievijas vēsturē lielākā dzelzceļa katastrofa – gāzes sprādziena rezultātā netālu no Ufas sadega divi pasažieru vilcieni.
Traģēdija notika Transsibīrijas maģistrāles 1710. kilometrā mazapdzīvotā vietā netālu no Ašas pilsētiņas. No blakus esošā maģistrālā gāzes vada bija izplūdusi un ieplakā sakrājusies gāze. Gāzes mākonis eksplodēja mirklī, kad tajā atradās divi pretējos virzienos braucoši pasažieru vilcieni – "Novosibirska – Adlera" un "Adlera – Novosibirska".
Saskaņā ar oficiālajiem datiem traģēdijā gāja bojā 575 cilvēki un 623 guva smagus ievainojumus, bet bojāgājušo un bezvēsts pazudušo tuvinieki uzskata, ka sprādziens laupījis vairāk nekā 780 dzīvību, raksta "Lenta.ru".
Mirkli pirms katastrofas viena vilciena mašīnists pa rāciju ziņoja, ka gaisā jūtams spēcīgs sagāzējums. Tajā brīdī sakari pārtrūkuši, raksta "RIA Novosti".
Sprādziena spēks bijis līdzvērtīgs Hirosimas atombumbas sprādzienam. Vairākus kilometrus no epicentra ēkām izbiruši logu stikli. Kāds vilciena riteņu pāris aizsviests vairāk nekā 500 metrus tālāk mežā, stāstīja aculiecinieki.
Abos vilcienos kopā atradās 1248 pasažieri (iegādājušies biļetes) un 86 apkalpes locekļi. Trieciena vilnis no sliedēm nometa 11 vagonus, no tiem septiņi pilnīgi sadega.
Uz Adleru braucošajā vilcienā bija divi vagoni ar bērniem, kas brauca uz pionieru nometni – 181 no viņiem sadega.
Sprādziena radītais ugunsgrēks aptvēra 250 hektārus plašu teritoriju. Tika sagrauti 350 metri sliežu ceļa un 17 kilometri gaisa sakaru līnijas.
Saskaņā ar oficiālo versiju noplūde no gāzes vada radās bojājuma dēļ, ko cauruļvadam jau celtniecības laikā 1985. gadā nodarīja ekskavators ar kausu. Vēlāk šajā vietā izveidojusies sūce. Meteoroloģisko apstākļu dēļ katastrofas laikā gāze sakrājusies ieplakā, pa kuru 900 metrus tālāk no cauruļvada iet dzelzceļš.
Gāze uz maģistrāles uzkrājusies 20 -25 dienu laikā. Tās smaku jutuši gan tuvējo ciemu iedzīvotāji, gan garām braucošo vilcienu mašīnisti.
Aculiecinieku atmiņu stāstus par Ašas traģēdiju krievu valodā var izlasīt šeit.
Ašas katastrofa tiek saukta par lielāko vilcienu katastrofu PSRS vēsturē, taču dažkārt par lielāko dzelzceļa katastrofu uzskata 1944. gada avāriju, kad vilciens Nr. 75. Vjazma-Brjanska iegāzās ezerā. Šajā kara laika katastrofā gan nav zināmi oficiālie dati par bojāgājušajiem, kas pārsvarā bijuši karavīri, bet mūsdienās aplēsts, ka tie varēja būt 600 – 700 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
