"Eiropas stratēģiskā autonomija" ir termins, kas aizvadīto gadu laikā bieži izskanējis debatēs par dažādu nozaru, sevišķi drošības, jautājumiem. Lai arī par Eiropas stratēģisko autonomiju runāts daudz, redzējumi par to, kādai tai vajadzētu būt un kā tā varētu izpausties, ir visai atšķirīgi.
Skaidrojot galvenos iemeslus, kādēļ šie jautājumi nonākuši Eiropas politiķu un analītiķu redzeslokā, jautājām vairāku ekspertu, tostarp bijušā Lielbritānijas pastāvīgā pārstāvja NATO un domnīcas "European Leadership Network" direktora Adama Tomsona un Polijas Ārpolitikas institūta pētnieka Lukaša Kulesas, viedokļus par Vecā kontinenta stratēģiskās autonomijas problemātiku.
Stratēģisko autonomiju piesauc dažādu iemeslu dēļ
Viens no iemesliem, kādēļ diskusija par stratēģiskās autonomijas veicināšanu nonāca Eiropas politiskās elites dienaskārtībā, saistīts ar notikumiem Vašingtonā. ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi un īstenotā politika daudzos raisīja bažas un neskaidrību par to, kāda varētu būt turpmākā ASV un Eiropas sadarbība drošības jautājumos. Atsevišķas valstis un politiķus tas pamudināja uzsākt diskusiju par veidiem, kā veicināt lielāku Eiropas autonomiju drošības jomā.
Lukašs Kulesa portālam “Delfi” skaidro, ka Trampa retorikai ir nozīme un ka lielas kritikas veltīšana atsevišķām NATO dalībvalstīm ne vienmēr palīdz.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
