1979. gadā PSRS spēki ienāca Afganistānā, lai aizsargātu savu atbalstīto 1978. gada Aprīļa revolūcijas laikā izveidoto, bet tautā nepopulāro Afganistānas Demokrātiskās Republikas valdību pret sacelšanos. Pret PSRS spēkiem cīnījās tā sauktie modžahedi, kuri saņēma ASV un citu valstu atbalstu.
Padomju stutētā Kabulas valdība un PSRS bija nedraudzīga pret ārzemju žurnālistiem, kuriem draudēja nolaupīšana vai nāve. Šādos apstākļos 1987. gadā Pakistānā, kur atradās daudz afgāņu bēgļu, tika atvērts Afgāņu Mediju Resursu Centrs (AMRC), lai apmācītu afgāņu žurnālistus darbam kara plosītajā valstī un pasaule iegūtu informāciju par tur notiekošo.
Apmācītas žurnālistu komandas tika apgādātas ar filmu fotoaparātiem, kamerām, skaņas ierakstītājiem un nosūtītas uz dažādām Afganistānas vietām. Viņu iegūtie materiāli caur mediju aģentūrām tika izplatīti visā pasaulē. Programma deva iespēju bez PSRS cenzūras novērot karu no iedzīvotāju un modžahedu puses.
Darbības laikā ļoti svarīgā Afganistānas vēstures posmā no 1987. līdz 1994. gadam mediju centram uzkrājās desmitiem tūkstošu fotogrāfiju arhīvs, vairāk nekā 1000 stundas videoierakstu un 356 stundas audiomateriāla, kā arī daudz stāstu drukātajos medijos, uzskaita AMRC.
2012. gadā ar ASV Kongresa bibliotēkas atbalstu sākta šīs unikālās kolekcijas digitalizācija, kas nodrošina arhīva saglabāšanu un plašāku pieejamību.
Afgāņu fotogrāfu attēlos no astoņdesmito gadu nogales fiksēti ne tikai kara kadri ar modžahediem, ieročiem, militāro tehniku un notriektiem helikopteriem, bet arī kara laika sadzīves ainas Afganistānā.
Fotogrāfijās redzama virkne ieroču, kādi bija modžahedu rīcībā – sākot jau no padomju izplatītākajām Kalašņikova sistēmas triecienšautenēm, ko plaši izmantoja visas karojošās puses, līdz RPG granātmetējiem un ZPU zenītložmetējiem.
Tāpat redzami arī amerikāņu ieroči – no tiem par nozīmīgākajiem var saukt slepeni piegādātās "Stinger" pretgaisa aizsardzības raķetes, kas radīja nopietnus zaudējumus PSRS aviācijas parkam.
Lielus vietējo iedzīvotāju zaudējumus nodarīja PSRS spēku bombardēšana un nomestās mīnas – arhīva kadros redzamas arī nesprāgušas bumbas un sprādzienbīstamie priekšmeti.
Karš bija liels slogs ekonomiski brūkošajai PSRS, kas 1989. gadā, tā arī nespējot panākt pilnu kontroli pār kalnaino valsti, izšķīrās par spēku izvešanu. PSRS puse konfliktā zaudēja ap 15 tūkstošiem karavīru, starp kuriem bija arī Latvijas iedzīvotāji.
Bojā gāja vismaz miljons afgāņu – pārsvarā civiliedzīvotāji.
Ar padomju spēku izvešanu afgāņiem mierīga dzīve gan nav iestājusies joprojām. Pēc PSRS sabrukuma Maskavas atbalstītā Kabulas valdība zaudēja modžahediem. Bijušie pretpadomju karotāji nu sāka savstarpēju cīņu par varu un pamazām apvienojās divos blokos – radikālajā "Taliban" un Ziemeļu aliansē, no kurām pirmais guva panākumus.
2001. gadā sākas NATO karš pret "Taliban". 2014. gadā galvenie NATO spēki tika izvesti, bet starptautiski atzītā Kabulas valdība joprojām nespēj kontrolēt visu teritoriju un "Taliban" turpina apdraudēt valsts drošību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
