Kazahstānā svētdien notiekošo prezidenta ārkārtas vēlēšanu laikā policija abās lielākajās valsts pilsētās Nursultanā un Almati aizturējusi aptuveni 500 opozīcijas protestētāju, paziņojis iekšlietu ministra vietnieks Marats Kožajevs. Viņš apsūdzējis "radikālus elementus" nesankcionētu protesta akciju rīkošanā.
Kā, atsaucoties uz augstu Iekšlietu ministrijas amatpersonu, vēsta Kazahstānas valsts ziņu aģentūra "Kazinform", kārtības uzturēšanā vēlēšanu dienā iesaistīti aptuveni 19 000 policistu.
Protesta akciju dalībnieki iebilst pret ārkārtas vēlēšanām, uzskatot, ka tās ir nelikumīgas un tiek rīkotas, lai nodrošinātu martā demisionējušā pirmā un ilggadējā valsts vadītāja Nursultana Nazarbajeva varas pārmantojamību.
Kā iepriekš no Kazahstānas vēstīja ziņu aģentūras AFP reportieri, aizturētie sadzīti policijas mašīnās. Viņu skaitā bijuši arī vairāki ārvalstu žurnālisti. Viens AFP korespondents nogādāts Almati policijas iecirknī, bet pēc tam atbrīvots, savukārt otram konfiscēta videoaparatūra. Almati aizturēti arī raidorganizācijas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" žurnālists un Norvēģijas Helsinku komitejas pārstāvis, bet galvaspilsētā Nursultanā - kazahu žurnāliste, "Radio Brīvā Eiropa" pārstāve. Vēlāk viņi visi atbrīvoti.
Svētdien un pirmdien rīkot protesta akcijas abās lielākajās Kazahstānas pilsētās opozīcijas atbalstītājus aicinājis Francijā dzīvojošais kazahu baņķieris Muhtars Abļazovs.
Kā ziņots, Kazahstānā svētdien notiek prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās paredzama pašreizējā valsts galvas Kasima Žomarta Tokajeva uzvara. Tokajevs par prezidentu kļuva martā, kad Nazarbajevs atkāpās no amata, un tiek uzskatīts par viņa izraudzītu pēcteci. Lai leģitimētu Tokajeva atrašanos prezidenta amatā, tiek rīkotas ārkārtas vēlēšanas.
Bez 66 gadus vecā valdošās partijas kandidāta Tokajeva uz prezidenta amatu ir vēl seši kandidāti, taču, tāpat kā laikā, kad valsts galva bija Nazarbajevs, nav gaidāms, ka prezidenta vēlēšanās būs reāla konkurence. Pēc starptautisko novērotāju vērtējuma, Kazahstānā vēl nav bijušas vēlēšanas, kas uzskatāmas par brīvām un godīgām.
Galvenais noteicējs valstī joprojām ir Nazarbajevs, kurš palicis Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas "Nur Otan" vadītāja amatos. 2010.gadā parlaments viņam piešķīra titulu "nācijas līderis". Tokajevs atzinis, ka svarīgākajos jautājumos konsultējas ar Nazarbajevu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
