Izdošanas pieprasījums bija gaidāms, kopš ASV varas iestādes pirmoreiz paziņoja par krimināllietu pret Asanžu. Par tā iesniegšanu Lielbritānijai pavēstīja ASV Tieslietu ministrijas preses sekretārs Marks Raimondi.
Asanžam ASV ir izvirzītas 18 apsūdzības, un Vašingtona mēģina panākt viņa izdošanu par simtiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu nopludināšanu.
Aprīlī viņam tika izvirzīta pirmā apsūdzība par to, ka viņš 2010. gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros.
Maijā Asanžam tika izvirzītas 17 jaunas apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu, 2010. gadā iegūstot un publicējot slepenu informāciju. Jaunajās apsūdzībās teikts, ka Asanžs bijis Meningas līdzdalībnieks slepenu ASV nacionālās aizsardzības dokumentu nozagšanā un publicēšanā, pārdroši atmaskojot un apdraudot konfidenciālus ziņu avotus Tuvajos Austrumos un Ķīnā, kas šajos dokumentos bija nosaukti vārdā.
Starp šiem dokumentiem bija ASV Valsts departamenta ziņojumi par karadarbību Irākā un Afganistānā. Apsūdzības rakstā teikts, ka Asanžs ar savām darbībām "riskējis nodarīt nopietnu kaitējumu" Savienotajām Valstīm.
Daži tieslietu eksperti ir izteikušies, ka Asanžam maijā izvirzītās jaunās apsūdzības par Spiegošanas likuma pārkāpšanu var palēnināt vai sarežģīt viņa izdošanu ASV, jo Lielbritānija var tās uzskatīt par apsūdzībām politiskos pārkāpumos.
47 gadus vecais Asanžs pašlaik atrodas apcietinājumā Londonā pēc tam, kad Lielbritānijas policija viņu 11. aprīlī aizturēja un aizveda no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija pavadījis septiņus gadus. Tas notika pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla Asanžam piešķirto diplomātisko aizsardzību.
Asanžs Londonā izcieš 50 nedēļu cietumsodu par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012. gadā. Zviedrijas prokuratūra 13. maijā atsāka izmeklēšanu pret Asanžu saistībā ar aizdomām par izvarošanu 2010. gadā.