Dienvidsudānā bada līmenis sasniedz rekordlīmeni  (17)

Bads Dienvidsudānā pastiprinās, lai gan pērn spēkā stājās pamiers, kas izbeidza kaujas vairāk nekā piecus gadus ilgušajā pilsoņu karā.

"Bads Dienvidsudānā ik gadu sasniedz jaunu un nepieredzētu līmeni, miljoniem cilvēku dzīvojot neziņā, kur ņemt nākamo maltīti, jo īpaši šajā gada laikā, kad maijā-jūlijā bads sasniedz augstāko līmeni," Džūbā teica ANO Pasaules pārtikas programmas (WEP) pārstāve Hsjao-Veja Lī.

ANO aprēķinos izmanto tā dēvēto Integrētās pārtikas drošības klasifikācijas (IPC) skalu, kurā bads tiek raksturots skalā no viens līdz pieci.

WEP, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un Bērnu fonds (UNICEF) paziņoja, ka Dienvidsudānā 1,8 miljoni cilvēku cieš no ārkārtas jeb ceturtā līmeņa bada, kas nozīmē, ka starp maltītēm ir lieli pārtraukumi, ir akūts uzturvielām bagāta ēdiena trūkums un pārmērīgs bada nāves gadījumu skaits.

Vēl vairāk nekā pieciem miljoniem cilvēku Dienvidsudānā regulāri sanāk izlaist maltītes.

2019.gada sākumā tika lēsts, ka 6,1 miljons cilvēku Dienvidsudānā cieš badu, bet tagad šis skaitlis ir sasniedzis 6,9 miljonus cilvēku, kas ir 61% no valsts iedzīvotājiem.

IPC sistēma nosaka, ka piektā līmeņa bads ir "katastrofa". Kad tas ir attiecināms uz vismaz 20% iedzīvotāju, uzskatāms, ka valstī valda bads.

2017.gadā Dienvidsudāna izsludināja "cilvēku radītu" badu.

Lai gan pašlaik tehniski valstī nav izsludināms bada stāvoklis, kopējais cilvēku skaits, kuriem ir nepieciešama pārtikas palīdzība, šajā laikā ir palielinājies par apmēram diviem miljoniem.

ANO aģentūru paziņojumā norādīts, ka ikgadējā pārtikas trūkuma sezona šogad "sākusies agrāk, jo zemās ražas 2018.gadā dēļ pārtikas krājumi bija rekordmazi, un tā ir pagarināta, jo kavējās 2019.gada lietus sezonas sākums".

Ekonomiskā nestabilitāte, gadiem ilgas kaujas un cilvēku pārvietošana, augstās pārtikas cenas apgrūtina pārtikas pieejamību Dienvidsudānā.

Ja pašreizējā situācija turpināsies, vēl apmēram 21 tūkstotis cilvēku varētu nonākt bada apstākļos, paziņoja FAO direktors Dienvidsudānā Pjērs Votjērs.

Janvārī tika lēsts, ka šāds stāvoklis draud 30 tūkstošiem Dienvidsudānas iedzīvotāju.

"Lielāka stabilitāte valstī, pieejamība nepieciešamības gadījumā ir uzlabojusies, ļaujot mums gada pirmajos piecos mēnešos ārstēt vairāk nekā 100 tūkstošus bērnu, kas cieš no smaga nepietiekama uztura, vairāk nekā 90% šo bērnu ir izārstēti," paziņoja UNICEF pārstāvis Dienvidsudānā Mohameds ag Ajoja.

"Tomēr nepietiekama uztura līmenis daudzviet joprojām ir kritisks, un mēs baidāmies, ka situācija tuvāko mēnešu laikā varētu pasliktināties," viņš klāstīja.

Dienvidsudāna ieslīga etniskā pilsoņkarā 2013.gada decembrī divus gadus pēc neatkarības iegūšanas, kad prezidentam Salvam Kīram lojālie spēki sāka cīņu pret bijušajam viceprezidentam Rīkam Mačaram lojālajiem spēkiem. Kīra ir no dinku tautības, bet Mačars pārstāv nueru tautību.

Pilsoņkarā ir nogalināti 380 tūkstoši cilvēku, bet četri miljoni cilvēku ir pametuši savas mājas, un tas ir izraisījis Āfrikas lielāko bēgļu krīzi kopš 1994.gada Ruandas genocīda.

Septembrī parakstītais miera līgums paredz, ka Kīrs ar Mačaru izveidos vienotības valdību. Miera līgums paredz Mažara atgriešanos no trimdas, bet tā ir atlikta par sešiem mēnešiem līdz novembrim.