Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien Briselē notiekošajā samitā vienojušies uz sešiem mēnešiem pagarināt ekonomiskās sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, reaģējot uz tās militāro iebrukumu Austrumukrainā, pavēstījis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
"Krievijas sankcijas vienbalsīgi pagarinātas uz vēl sešiem mēnešiem, jo nav izpildītas Minskas vienošanās," tviterī pavēstījis Tuska preses sekretārs Prebens Āmans.
Pirmās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju tika vērstas 2014. gada jūlijā, reaģējot uz Krievijas militāro iebrukumu Ukrainas kontinentālajā teritorijā, kas sekoja Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijai.
ES sankciju mīkstināšanu sasaistījusi ar Minskas vienošanās izpildi.
Sankcijas vērstas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības rūpniecības nozarēm.
Kā ziņots, iepriekš ceturtdien ES vēl uz gadu pagarināja sankcijas, kas 2014. gadā tika vērstas pret Krieviju par Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju.
Šīs sankcijas nosaka, ka aizliegts noteiktu preču eksports uz Krimu un noteiktu preču imports no Krimas. Aizliegtas arī Eiropas uzņēmumu investīcijas Krimā, kā arī Eiropas tūrisma uzņēmumu darbība okupētajā pussalā.
Sankcijas, kas tika vērstas pret Krieviju, reaģējot uz Maskavas veikto Krimas un Sevastopoles aneksiju, pagarinātas līdz 2020. gada 23. jūnijam, teikts paziņojumā, kuru Eiropadome izplatījusi, Briselē sākoties kārtējam ES dalībvalstu līderu samitam.
"ES paliek nelokāma savā atbalstā Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai. ES neatzīsts un turpina nosodīt šo starptautisko tiesību pārkāpumu," uzsvērts paziņojumā.
Individuālām sankcijām saistībā ar agresiju pret Ukrainu ES pakļāvusi 170 Krievijas fiziskās personas un 44 juridiskās personas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
